Knuts Skujenieks aicina uzņemties atbildību 2
Biedrība “United Emotions” kopā ar studiju “Rasta Media” sākusi veidot filmu par dzejnieku Knutu Skujenieku, liecina informācija Salaspils novada mājaslapā. Savukārt pats dzejnieks aktīvi seko līdzi situācijas attīstībai Ukrainā.
“Iecere par filmu radās pēc tikšanās ar dzejnieku Knutu Skujenieku. Viņa personības absolūtā unikalitāte un burvība ir tā, kas lēnām, soli pa solim ir novedusi pie idejas par filmu,” stāsta viena no filmas veidotājām Sanda Zālamane.
“Knuts Skujenieks, būdams viens no īstenākajiem demokrātiem, mūsu tautas ģēnijiem, ar laika noilgumu spēj skatīties uz cilvēkiem un notikumiem, iekļaujot tos kopējā laika ritumā. Caur Knuta Skujenieka dvēseles prizmu notiek atbrīvošanās no padomju nastas, sāpīgu, dažkārt nevēlamu notikumu pieņemšana, kas atbrīvo garu un ļauj vieglāk dzīvot šodienā, pieņemot notikušo kā mācību un ceļa maizi nākamajām paaudzēm,” stāsta filmas veidotāji.
Filmā tiks ne tikai izcelta dzejas meistara personība uz 60. un 70. gadu padomju absurdās realitātes fona, būtiska loma būs arī Knuta laikabiedru teiktajam, tā laika literārajai videi Latvijā. Ir nofilmētas virkne interviju ar draugiem, kolēģiem, lēģera biedriem, ģimeni. Jānis Rokpelnis, Marina Kosteņecka, Inta Čaklā, Uldis Bērziņš un citi sabiedrībā pazīstami un tautā atzīti cilvēki pa otas triepienam vien glezno laikmetu un Dzejnieku tajā.
Ar sev piemītošo pašironiju dzejnieks par topošo filmu izteicies, ka tā viņam atgādinot “sarunu Šteina namā par klāt neesošo Gētes kungu”, taču: “Cenšos filmas veidotājiem kaut ko piespēlēt un piepalīdzēt, lai nu tā iznāk pēc iespējas raibāka.”
Filmas režisors – jaunais un daudzsološais Ivars Tontegode. Tiek prognozēts, ka filma taps gatava rudens pusē.
Rudenī iznākšot arī Knuta Skujenieka dzejas grāmata latviski un itāliski ar vairāk nekā 60 dzejoļiem un vēstuļu fragmenti no lēģera laikiem. “Ilustrācijai izmantos lēģera kārtis ar maniem komentāriem. Tas varētu būt diezgan interesanti,” prognozē dzejnieks.
Dzejnieks, sekojot līdzi notikumiem Ukrainā, velk paralēles arī ar Latviju, norādot uz drošības problēmām, ar kurām varam saskarties, un arī iemesliem saliedētības trūkumam sabiedrībā: “Šeit katram ir sava Latvija. Latviešiem – viena, citiem – cita. Nepieciešams saprast, kas šajos atšķirīgajos momentos ir kopīgais. Atpakaļ uz Krieviju no Latvijas neviens jau īpaši neraujas, jo tur viņus ne īpaši mīl. Tas nozīmē, ka viņiem ir vajadzība pēc Latvijas un vēlme dzīvot mūsu mazajā valstī. Latvieši lielā mērā mēģina uztiept cittautiešiem latvisko modeli. Tas ir kauns! Mums šobrīd domāšana ir pārāk primitīva. Mēs neuzņemamies atbildību, bet mēs esam saimnieki, bet tieši tāpēc mums ir jāuzņemas daudz lielākā atbildība –arī par viņiem.”
