Liāna Langa: Latvijā vienmēr būs mūsu dzejnieku un Knuta laiks 2
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
No 23. līdz 25. augustam Latvijas nācija Uzvaras parka rajonā un savu rīku ekrānos vēroja tautā par okupekli sauktā pieminekļa demontāžu. Tā uzsākās mums vēsturiski zīmīgajā, simboliskajā dienā.
Šajā datumā 1939. gadā PSRS ar Vāciju noslēdza Molotova-Ribentropa paktu, kas mums atņēma valsti, ievilka karā un padomju okupācijas bezcerībā, bet 1989. gada zīmīgajā dienā līdz pat diviem miljoniem baltiešu sadevās rokās cauri trim padomju republikām “Baltijas ceļā”, debesīs atverot vārtus savu valstu neatkarības un brīvības atgūšanai.
Knuts diemžēl nepieredzēja vareno dienu, kad obelisks gāzās Uzvaras parka baseinā, pārlūza un abās puses sacēla eņģeļu spārniem līdzīgas šalkas, bet viņš noteikti šo dienu tuvināja ar katru savu rīcību, vārdu un Latvijai veltītu dzejoli.
Un šīs dienas liecinieki bija viņa dzīves draugs mūža garumā Inta Skujeniece, viņu bērni un mazbērni.
“kamēr vēl dreb mana roka/ kamēr dreb rokas ēna/ paliec joprojām paliec mulstoša karsta un lēna/ kamēr vēl esmu pie prāta/ paliec tu manā prātā/ paliec joprojām paliec/ balta un pasargāta”.
Esmu droša, ka Knuts Skujenieks no Dzejnieku Olimpa debesīs kopā ar saviem tur satiktajiem draugiem un kolēģiem kultūrnacionālistiem – Uldi Bērziņu, Leonu Briedi, Imantu Auziņu, Hermani Marģeri Majevski, Pēteru Brūveri, Juri Kunnosu un citiem latviešu poētiem – redzēja, kā okupekļa obelisks beidzot iekrīt nebūtībā, un pacēla savas ar nektāru pildītās debesu glāzes.
Latvijā vienmēr būs un pastāvēs mūsu dzejnieku un Knuta laiks, kamēr vien plīvos mūsu sarkanbaltais karogs un latvieši dziedās savas dziesmas un lūgšanas.
“Man ir mana valoda/ Un es esmu mājās.”
21. augustā Rīgas pilī svinīgā un cēlā ceremonijā Knuta Skujenieka ģimene saņēma Knutam piešķirto Valstiskuma balvu.
Prezidents Egils Levits runas noslēgumā uzsvēra kultūras darbinieku atbildību un pienākumu savas valsts priekšā: “Padomju okupācijas režīms pirmo pēckara inteliģences paaudzi centās pārkalt par sev uzticamiem “dvēseļu inženieriem”. Taču tas atdūrās pret brīvām un drosmīgām personībām.
Jau pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, jo īpaši dzejā, šī paaudze radīja pagriezienu latviešu kultūras un sabiedrības atjaunotnes virzienā. Tas ļāva latviešu nacionālajai idejai uzkrāt spēku.
Knuts Skujenieks un viņa līdzgaitnieku paaudze tam bija spilgts apliecinājums. Šis spēks neapsīka, bet kļuva varenāks. Tas diedzēja atmodas asnus. Un es vēlreiz atkārtoju – tā ir kultūras darbinieku īpaša atbildība un pienākums pret Latvijas valsti.”
Salaspils novada bibliotēka, kas augstā kvalitātē un sirsnībā daudzus gadus organizējusi Knuta dienu, šogad 25. septembrī plkst. 15 aicina uz īpašu Knutam veltītu piemiņas koncertu Vissvētākās Jaunavas Marijas – Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīcā.
Knuta dzejoļus lasīšu Klasiskā dzejas vakarā 9. septembrī plkst. 18 Teātra klubā “Hamlets”, kur uzstāšos kopā ar Edvīnu Raupu, Janu Vērdiņu un mūziķi Mareku Sarnovski.
Tiekamies Dzejas dienu pasākumos un Knuta dienā Salaspilī!
