Knifi karpu barošanā 0
Kad pavasarī ieteicams sākt piebarot karpas, līņus piemājas dīķī? MĀRTIŅŠ TALSU NOVADĀ
Šī ziema bija silta, un mazās ūdenstilpes neklāja ledus, tāpēc zivis ir labi pārziemojušas. Līdzko iestāsies siltāks laiks, zivis būs jāsāk barot.
Mēra ūdens temperatūru
Karpveidīgās zivis pavasarī sāk baroties, kad ūdens temperatūra sasniedz 10 °C. Ūdens temperatūru nosaka, to mērot ar termometru, kas piemērots iegremdēšanai ūdenī. Vispareizāk mērīt vismaz 1 metra attālumā no krasta un 30–60 cm dziļumā.
Ūdens temperatūru var arī nemērīt, bet pavērot zivju aktivitāti, iemetot dīķī maizes šķēli. Ja karpas to ēd – var sākt piebarošanu.
“Karpas un līņi ir siltummīlošas zivju sugas, kas visaktīvāk barojas, kad ūdens temperatūra dīķī pārsniedz 20 °C. Zivju vielmaiņas rādītāji divkāršojas līdz ar temperatūras paaugstināšanos par katriem 10 °C. Tas jāņem vērā, aprēķinot ikdienas barības devu. Pie aukstākas ūdens temperatūras jābaro mazāk, pie siltākas – vairāk,” skaidro BIOR zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis.
Labāk dot specializētu barību
Nevajag nelielu piemājas dīķi pārblīvēt ar zivīm, bet audzēt tikai tik daudz, cik nepieciešams pašpatēriņam. Jo vairāk dīķī zivju, jo vairāk būs tās jābaro. Jo vairāk barības izmantos, jo sliktākas kvalitātes ūdens un zemāks skābekļa saturs būs dīķī (zivis izvada ūdenī izdalījumus, kas satur amonjaku un urīnvielas).
Ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis ir ievērojami zemāks dīķa apakšējā slānī, jo tur ir samazināta fotosintēze un kontakts ar gaisu. Skābekļa līmeni samazina arī atkritumu produktu sadalīšanās, kas nogulsnējas ūdenstilpes dibenā. Tādēļ zivju piebarošana jāveic ļoti pārdomāti.
Jāņem vērā: jo lielāka zivs pēc izmēra, jo mazāk barības tai jādod. Piemēram, karpām svarā no 50 līdz 100 g diennaktī var izbarot pat divas reizes vairāk barības nekā 1500 g smagām zivīm.
Ieteicams zivis barot ar specializēto barību, jo tajā, salīdzinot ar graudiem, ir ievērojami lielāks proteīna un pārstrādājamās enerģijas daudzums. Tādējādi nepieciešams izbarot vismaz trīs reizes mazāk barības, un tikpat reižu mazāk dīķa ūdenī nonāk zivju mēsli, kas satur amonjaku un urīnvielas.
Lietojot specializēto barību, jāņem vērā ražotāja norādījumi par diennaktī izbarojamo barības daudzumu. Nopietnākie barības ražotāji parasti norāda galvenās barības sastāvdaļas un rekomendējamās barības normas uz 100 kg zivju diennaktī, ņemot vērā zivju svaru un ūdens temperatūru.
Piemēram, barības ražotāja Aller Aqua karpu barībai Aller Primo norādīts, ka 300–750 g smagām karpām diennaktī jāizbaro 500 g barības uz 100 kg zivju pie ūdens temperatūras 12 grādu.
Var izmantot arī Latvijas ražotāju granulēto grimstošo vai peldošo barību. Šī barība ir lētāka nekā minētā profesionālā barība, taču tā jāizbaro vairāk. Lietojot peldošo barību, iespējams kontrolēt, vai karpas barību apēd vai ne (šī barība neder līņiem).
Baro ar rokām vai automatizēti
Ideāls ir variants, ja zivis baro vairākas reizes dienā. Ja zivis baro ar rokām, tās tiek nedaudz pieradinātas, neizjūt stresu no cilvēka klātbūtnes. Vēlams barot vienā un tajā pašā laikā un vietā.
Var izmantot arī dažādu veidu zivju barotavas. Visvienkāršākā ir tā sauktā pendeļtipa barotava (svārsta stieņa gals atrodas ūdenī, kura galā ir gumijas bumba – zivij tai pieduroties, barība izbirst ūdenī). Šādā barotavā var sabērt barību ilgstošākam periodam, un tā nav jāpapildina katru dienu.
Dārgākas barotavas ir aprīkotas ar laika relejiem, tajās var ieregulēt gan barošanas devas, gan reizes.
