Knapi mežsaimnieka diploms rokā – darbs jau gaida 0
LLU Meža fakultātē turpinās studentu uzņemšana Mežzinātnes, Meža inženieru, Kokapstrādes, kā arī maģistra studiju programmās. Fakultātes dekāns Linards Sisenis uzsver: “Meža nozarē speciālistu ar augstāko izglītību trūkst.”
Vai Meža fakultātes absolventi pēc studijām var atrast darbu?
L. Sisenis: Noteikti. Mēs nespējam izpildīt meža nozares pieprasījumu pēc absolventiem, nozarē speciālistu ar augstāko izglītību joprojām trūkst. Arī šobrīd man bieži zvana un prasa absolventu kontaktus, bet nav ko ieteikt, jo praktiski visiem studentiem jau ceturtajā kursā ir darbs. Pirms kādiem divdesmit gadiem daudzi darbu nozarē uzreiz pēc studiju beigšanas nevarēja atrast, bet šobrīd mūsu absolventi nepaspēj pat diplomu saņemt, kad viņus jau meklē ražotāji. Ir pat uzņēmumi, kas ir ar mieru, ka cilvēks paralēli gan studē klātienē, gan strādā vienlaikus. Šobrīd ir vakances gan Valsts meža dienestā, gan “Latvijas valsts mežos”, gan privātajā sektorā. Algu 1200– 1500 eiro uzņēmumi gatavi maksāt tikko no augstskolas sola nākušam, zaļam gurķim. Plus visas sociālās garantijas.
Ko māca studentiem Meža fakultātē?
Ir trīs pamatstudiju virzieni. Mežzinātnes studiju programma, Meža inženieru programma un Kokapstrādes studiju programma. Arī maģistrantūrā ir trīs virzieni – Mežzinātne, Kokapstrāde, Darba aizsardzība.
Lai gan pēdējos gados Kokapstrādes studiju programma jauniešiem nešķiet tik aktuāla kā pārējās, jāuzsver, ka šīs jomas speciālisti ir ļoti pieprasīti, students apgūst gan pamatlietas, bez kurām ražošanā nav iespējams iztikt, gan jaunās tehnoloģijas, bez kurām mūsdienās ražošana nav iespējama. Tie laiki, kad kokapstrādē pamatinstrumenti bija rokas zāģis un ēvele, ir sen pagājuši, tagad ir nepieciešami speciālisti, kas pārzina modernas iekārtas un tehnoloģijas.
Šajā programmā ir vēl brīvas dažas budžeta vietas, tā ka vēl var paspēt iestāties. Pārējās studiju programmās uzņemam studentus maksas grupās, taču pēc pirmā semestra jebkuram ir iespēja “ierotēt” budžeta grupā.
Vai studenti tiek sagatavoti ne tikai teorētiski, bet arī praktiski?
Agrāk nereti prakses vairāk bija kā mācību ekskursijas, kurās studentiem bija iespēja vizuāli iepazīties ar ražošanas procesiem, bet šodien cenšamies nodrošināt, lai prakses laikā visiem studējošajiem ir iespēja teorētiskās zināšanas nostiprināt, reāli darbojoties. Pie tā esam nopietni strādājuši.
Mežinženieru studiju programmā reorganizējām abas profesionālās prakses, līdz ar to studentiem tiek dota iespēja ne tikai apgūt meža mašīnu pamatdarbības principus, darbojoties ar simulatoriem, bet arī trīs nedēļas pavadīt Ogres tehnikumā praktisko apmācību bāzē un instruktoru vadībā apgūt meža mašīnu vadīšanas pamatprincipus, praktizējoties uz forvardera un harvestera. Kādreiz studenti šīs prakses izgāja tikai nozares uzņēmumos, kur studentam praktiski apgūt darba iemaņas ar meža mašīnām nav iespējams, jo uzņēmums nevar nodrošināt kvalificētu instruktoru.
Prakses realizācijā sadarbojamies ar mūsu partneriem: akciju sabiedrību “Latvijas Kokrūpniecības federācija”, Zemkopības ministriju u. c. Šogad pārveidojām praksi, kuras laikā studenti apgūst darbu ar motorinstrumentiem – motorzāģi un krūmgriezi. Sertificētu instruktoru vadībā studenti tiek sagatavoti tādā līmenī, ka tie var nokārtot eksāmenu, lai iegūtu apliecību, kas atļauj strādāt ar motorzāģi un krūmgriezi. Šogad šo eksāmenu nokārtoja visi, kas piedalījās praksē. Paralēli drošām darba metodēm šajā praksē studenti apgūst ne tikai koku gāšanas pamatprincipus, bet arī iemācās praktiski novērtēt gāžamo koku, tā vainas, iemācās stumbru racionāli un pareizi sagarumot.
Arī Medniecības prakses jaunais modelis studentiem patīk, jo viņiem ir iespēja praktiski darboties medību saimniecības iekārtošanā, piedalīties mācību medībās. Sertificēta instruktora vadībā visi studenti tiek apmācīti arī šaušanā ar gludstobra ieroci, jo pēc medniecības kursa nokārtošanas bez papildu kursiem mūsu studenti var kārtot eksāmenu, lai saņemtu mednieka apliecību. Meža fakultātē ir arī medību simulators, kas jau rudenī tiks izmantots šaušanas virtuālajiem treniņiem.
Arī citās mācību praksēs visās studiju programmās cenšamies nodrošināt, lai studējošiem iespējami vairāk tiktu dota iespēja praktiski darboties, turklāt ar jaunām tehnoloģijām. Pamatmērķis – lai studenti mācību praksē iespējami vairāk apgūst tās lietas, kas reāli vajadzīgas ražošanā.
Milzīgu atbalstu prakšu realizācijā fakultātei sniedz aģentūra “Meža pētīšanas stacija”, nodrošinot ne vien praktisko apmācību poligonus un meža objektus, bet arī tehnisko un cilvēkresursu atbalstu.
Fakultātē ir arī vieslektori?
Jā. Lekcijas lasa ne tikai ārvalstu vieslektori, bet ar nozares atbalstu cenšamies, lai teorētisko kursu ietvaros fakultātes pasniedzēja stāstīto un mācīto papildinātu ar informāciju, ko sniedz speciālisti. Tāpēc nozares vadošie darbinieki lasa lekcijas gan pamatstudijās, gan maģistrantūrā.
Piemēram, loģistikas kursu lasa Andris Balodis ar savu ekspertu komandu no “Latvijas valsts mežiem”. Studenti kopā ar viņu brauc gan uz objektiem mežā, gan uz centrālo biroju Rīgā, gan mācās strādāt ar speciālām datorprogrammām. Maģistrus savukārt ar nozares aktualitātēm iepazīstina “Latvijas valsts mežu” valdes loceklis Edvīns Zakovics un viņa komanda.
Cieši sadarbojamies ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava”. Jau trešo gadu gan auditorijā, gan dabā meža gudrības studentiem māca Jurģis Jansons ar kolēģiem. Silavieši studentiem lielu atbalstu sniedz, arī vadot diplomdarbu un maģistra darbu izstrādi.
Kokapstrādes studiju programmas realizācijā aktīvi iesaistās Latvijas Kokrūpniecības federācija ar Kristapu Klausu priekšgalā, akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” speciālisti un virkne kokapstrādes jomas ekspertu. Būtisku atbalstu sniedz arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts.
Vai Meža fakultātes pasniedzēju vidējais vecums kļūst mazāks?
Būtiski. Meža fakultātē praktiski ir notikusi paaudžu maiņa un mainās arī pasniedzēju kontingents. Priecājos, ka akadēmiskā personāla starpā sāk veidoties konkurence. Ir arī pārmaiņas fakultātes vadības līmenī. Mežkopības katedru tagad vada Dr. Olga Miezīte, bet Meža izmantošanas katedru – Dr. Lelde Vilkriste.
Universitātē īstenojam projektu, kas saistīts ar studiju kvalitātes uzlabošanu. Iesaistot nozares ekspertus un ekspertus arī no ārzemēm, šoruden veiksim satura auditu visām studiju programmām visos kursos. Vēlamies programmas aktualizēt atbilstoši nozares pieprasījumam. Tas ir jāizdara šogad, lai līdz akreditācijai visas izmaiņas studiju programmās jau būtu iekļautas.
