KNAB vadītāju meklēs vēl lielākā slepenībā 4
Ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” šodien izsludināts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšsēdētāja amata pretendentu atlasi un izsludināja jaunu konkursu uz šo amatu.Pretendenti uz šo amatu varēs pieteikties līdz 29. martam.
Ar izmaiņām noteikumos KNAB vadītāja izvēle tiek padarīta vēl slepenāka, nekā tā bija līdz šim. Amatpersonām jau agrāk nebija īstas vienprātības par to, cik atklātam jābūt KNAB vadītāja meklēšanas procesam. Konkrēti – vai jāpublisko konkursa pirmo kārtu pārvarējušo pretendentu vārdi.
“Konkursa komisijas ieskatā tas nebūtu jādara, jo nevēlamies, lai cilvēki, kuri, iespējams, strādā citās drošības iestādēs, kļūtu publiski zināmi, jo tas varētu traucēt viņu darbā,” valdības sēdē skaidroja Valsts kancelejas (VK) direktors un KNAB priekšnieka atlases konkursa komisijas vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Reizē ar VK direktoru konkursa komisijā pretendentus vērtē arī ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Viņu ieskatā, atklājami tikai pretendenti, kas pārvarējuši abas kārtas un tiek virzīti apstiprināšanai.
Pretējās domās ir KNAB. Biroja pārstāve Ilze Jurča valdības sēdē pauda bažas, ka šādā veidā netiks nodrošināta pietiekami caurskatāma konkursa procedūra un pieaugs risks, ka Latvija atkal var saņemt dažādu starptautisku organizāciju pārmetumus. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan vairāk sliecās piekrist Krieviņam. Viņš arī noraidīja bažas par politisku spiedienu uz KNAB vadītāja meklējumiem.
Saskaņā ar valdības apstiprinātajiem noteikumiem konkurss notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā tiks veikta pretendentu atlase, pārbaudot viņu formālo atbilstību KNAB likumā noteiktajām obligātajām prasībām (Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība un jurista kvalifikācija, amatam atbilstoša darba pieredze un pieredze vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā, nav sasniedzis pensionēšanās vecumu, nav sodīts vai notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, nav darbojies PSRS vai kādas trešās valsts izlūkdienestā, nav darbojies aizliegtā organizācijā, kā arī atbilst prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam). Savukārt otrajā kārtā tiks vērtēta pretendenta kvalifikācija un nepieciešamā pieredze un zināšanas.
Pēc visu pretendentu izvērtēšanas komisija iesniegs Ministru prezidentam priekšlikumu par viena vai vairāku pretendentu kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Ja komisijas ieskatā neviens no pretendentiem nav pietiekami labs, tā var ieteikt izsludināt atkārtotu konkursu, kā tas jau notika pagājušā gada oktobrī. Pēc tam Saeima mīkstināja prasības pretendentiem, atsakoties no obligātas triju gadu pieredzes vadošā amatā. Tas tika darīts ar mērķi paplašināt pretendentu loku.
Lai pieteiktos konkursā, pretendentam būs jāiesniedz Valsts kancelejā pieteikuma vēstule dalībai konkursā, norādot motivāciju un sniedzot ne mazāk 350 vārdos izvērstu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Pretendentam jāiesniedz arī dzīvesgaitas apraksts un vismaz divas atsauksmes no iepriekšējām darbavietām. Ja pretendents pēdējo triju gadu laikā ir strādājis tikai vienā darbavietā, iesniedz vienu atsauksmi. Pretendentam arī būs jāiesniedz izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopija un vismaz divu svešvalodu prasmi apliecinoši dokumenti.
“Man daudz labāk patiktu, ja KNAB vadītāja meklējumi notiktu pēc iespējas atklātāk un caurredzamāk, taču argumenti, kādēļ pirmās kārtas uzvarētāji netiks atklāti, man šķiet leģitīmi. Tāpat kā Saeimas lēmums atvieglot prasības pretendentiem, jo līdz šim cilvēku loks, kas varēja patiešām pieteikties uz šo amatu, bija ļoti ierobežots. Ļoti ceru, ka šis konkurs beigsies ar rezultātu, jo darbs bez pastāvīga vadītāja traucē iestādei attīstīties. Turklāt, ja arī šim konkursam nebūs rezultāta, tad noteikti sekos mēģinājumi mainīt šo procedūru,” vērtē politologs un korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Viņaprāt, pretendentus vairāk atbaida nevis viņu vārdu atklāšana, bet gan bažas par politisko spiedienu, ar ko būs jāsaskaras KNAB vadītāja amatā. “Profesionālu un kvalificētu pretendentu interese par šo amatu būtu daudz lielāka, ja no valdības tiktu raidīti skaidri signāli, ka tā redz KNAB kā spēcīgu un neatkarīgu iestādi,” uzsver Kalniņš. Viņš arī pauž viedokli, ka konkursa komisija varētu rīkoties proaktīvāk un pati mudināt pieteikties spēcīgus kandidātus.
