Februāra vidū Šlesers atkal apspriedis risinājumus ar Fliku – stāsta, ka ir bijusi saruna ar Aivaru un ir atrasts modelis. Viņš strostē Fliku, ka tas jau gatavs piekāpties sarunās ar Antonovu, un pamāca, ka beidzot ir jāsāk domāt ar galvu. Fliks sūdzas, ka vajadzējis jau sākumā skaidri vienoties ar Antonovu un atdot viņam ceturto daļu biznesa, bet tagad, kad viņiem naudas trūkuma dēļ “pagājušā gada beigās bija jākrīt ceļos”, būs jāzaudē puse. Šlesers saka, lai Fliks beidz raustīties, jo Antonovs nav vienīgais naudas avots un neesot iemesla viņam “uzdāvināt pusi biznesa”. 9
Daudz uzmanības “Rīdzenes” sarunās 2009. un 2010. gadā vicemērs Šlesers veltījis Rīgas pašvaldībai, piemēram, plānojis, kā vērtīgos aktīvus apsaimniekot, kur ielikt kāju uz interesantiem īpašumiem.
Piemēram, 2009. gada decembrī Šlesers tiekas ar “Lattelecom” šefu Juri Gulbi. “Tad mēs sazīmējam un uzliekam tādu ilgtermiņa programmu, jo Rīgas dome, ja šoreiz mēs varam sapakot, nu, tad tas ir kaut kas liels tomēr,” teicis Šlesers. Abi vienojas, ka Gulbis šādu plānu saliks. Šleseram ir arī tālāka vīzija attiecībā uz telekomunikāciju nozari, kur pēc 10. Saeimas vēlēšanām viņš gribētu panākt vienošanos ar skandināvu īpašniekiem. “Variants tāds. Nu, atdodam viņiem to LMT, uztaisam dīlu, kā mēs savācam “Lattelecom”, izdomājam, kā mēs varam sakārtot to visu. Un tas ir jāizdara uzreiz pirmajā gadā pēc vēlēšanām – izdzīt cauri, ja,” teicis Šlesers, jo “Lattelecom” viņš redz kā uzņēmumu, kas konsolidētu biznesu visā reģionā.
Aktuāls ir jautājums par pašvaldības kopuzņēmumu veidošanu, būtiskas jomas nododot politiķu izvēlētās privātās rokās. Tā 2010. gada martā Šlesers tiekas ar “Dalkia” pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču un spriež par kopuzņēmuma veidošanu, lai pārņemtu “Rīgas Siltumu”. Šlesers skaidro, ka proporcijai jābūt 51% pret 49% domes labā, taču šis jāuztver kā pilotprojekts. “Mēs pēc vēlēšanām jebkurā gadījumā runāsim par nākamajām tēmām – ūdens, satiksme,” teicis Šlesers. Ja ar “Rīgas Siltumu” izdodas “veiksmes stāsts un domei ir 51, tad tikpat labi šitas uzņēmums var iegādāties 49% arī Rīgas Satiksmes, Rīgas Ūdens, jo, pēc definīcijas, tas ir domes uzņēmums, un pēc tam mēs varam – čuh! vienā brīdī…” skaidrojis Šlesers.
Kokorevičs ir norūpējies par politisko situāciju pēc vēlēšanām, jo “kretīns” un “pilnīgs idiots” toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskis sākot ārzemju investoriem no malas labi izskatīties. Ainārs mierina, ka viņam ar Andri ir plāns kopīgam startam vēlēšanās. Kokorevičs izsaka atbalstu, jo “Vienotības” pļurkstētājus, kas “pat saviem sponsoriem neko nav izdzinuši par labu”, viņš neieredzot un, “bļāviens, nezin ko esmu gatavs izdarīt, lai viņi netiktu, – lai nāk krievi, vienalga kas, lai tikai nenāk viņi”.
2010.gada oktobrī pēc Saeimas vēlēšanām Šlesers tiekas ar uzņēmēju Ivo Zonni un dod ievirzi darbībai Rīgā. “Mans priekšlikums, kas attiecas uz tevi, – es domāju, ka vajag paņemt Rīgas Namus, un ir jāapskatās, ko tur var izdarīt. Otra interesanta tēma, par Rīgas mežiem. Tur vajadzētu iziet cauri, kuras ir tās zemes, ko perspektīvā attīstīt, kur ir vērts ielikt kāju durvīs,” saka Šlesers. Būtībā vajagot “uztaisīt sava veida biznesa auditu, kas tur ir, ko var izdarīt, kādus objektus nākotnē var apsaimniekot”, un neatstāt domes politiku “visādiem jaunupiem”. Zonne gan ir nobažījies par attiecībām ar Ameriku. “Es nezinu, kas ir Amerikam pret mani, bet mums ar viņu nav nekādas tur attiecības. Viņš jau baidās, jo es visu to shēmu zinu ar tiem Štramiem un tiem…,” teicis Zonne. Viņš arī interesējas, vai Ameriku “neparaus līdzi Štrama krimināllietā”. Šlesers teicis, ka ne.
