Foto – Evija Trifanova/LETA

Šlesers informē arī savā vietā domē atstāto Andri Ameriku, saorganizējot kopīgu tikšanos ar RTO valdes locekļiem Kļaviņu un Maršānu. Ameriks gan stīvējas, ka negrib runāt tik plašā lokā, bet Šlesers uzstāj. Jaunā minerālmēslu termināļa būvniecības projektam visās pašvaldības struktūrās esot jāsaņem zaļā gaisma. “Andri, šito jautājumu mums ir jāatrisina – krovj s nosu,” saka Šlesers. Ameriks atbild, ka nav problēmu – “lai Askolds [Kļaviņš, Vides pārvaldes direktors] skraida. Samaksā viņam naudu, lai viņš skraida”. Ameriks visam nevarot izsekot līdzi, tāpēc Šlesers nolemj “no domes pielikšu kā politiski atbildīgo” Stepaņenko, kuru uzreiz arī sazvana un dod uzdevumus. 9

Pavisam atklāti par sev piederošajiem uzņēmumiem 2010. gada novembrī Šlesers runājis ar uzņēmēju Ivo Zonni, piemēram, sarunā viņš ieskicējis, kā ticis pie ostas uzņēmuma. “Tā kā es satiksmes sektorā sēdēju, nu, būtu ļoti dīvaini, ja es nesaprastu, kur tur ir perspektīvas.” Savulaik ar norvēģu uzņēmumu “Varner” iesaistoties nekustamo īpašumu biznesā Rīgā, viņi noslēguši vienošanās ar ostu par Andrejsalas zemēm un izpirkuši daļas daudzās privātās kompānijās, kas tur darbojušās. “Mēs reāli izpirkām dafiga kompānijas privātas. Vajadzēja pirkt vēl, vēl un vēl, un gala rezultātā tika nopirktas kompānijas, kas nodarbojas arī ar transporta biznesu. Tāpatās RTO. Kad pirkām, tas bija mazs uzņēmums,” atklāj Šlesers. “Es koncentrējos uz to, ka šitas ir pamatbizness – jāuzbūvē viens ķīmijas kravu terminālis, viens konteineru terminālis, pa diviem gadiem no nulles uzcēlām līdz 50 000 gadā, graudu termināli uzbūvējām.”

Kļaviņš stāsta Amerikam, ka galvassāpes sagādā arī domes Attīstības departamenta ierēdņi, kas cenšoties ierobežot RTO attīstību Andrejsalā. Ameriks skaidro, ka ierēdņus regulē mēra Nila Ušakova biroja vadītāja Iveta Strautiņa (tagad mēra kundze), tāpēc abi ar Šleseru vienojas, ka viņš savedīs kopā Maršānu un Strautiņu.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
Kokteilis
FOTO. Alla Pugačova pārvērtusies līdz nepazīšanai
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

Arī “airBaltic” bijis bieži apspriests Šlesera sarunās. “Rīdzenes” sarunas atklājot darījumu aizkulises – “airBaltic” pārņemšana ir Aināra projekts, kuram finansējuma piesaisti nodrošinājis Andris, un vēlāk, kad problēmās nonākušais bizness slīd laukā no rokām, pieaicināts tiek arī Aivars.

2009. gada februārī — neilgi pirms tam, kad Šlesers kā satiksmes ministrs paraksta jauno “airBaltic” akcionāru līgumu ar Flika kompāniju “Baltijas Aviācijas sistēmas”, – abi tiekas Rīdzenes numuriņā un pārrunā līguma detaļas, valsts puses juristu saskatītās problēmas. Šlesers norāda, ka jaunais akcionāru līgums ir jāveido pēc principa, ka valsts kļūs par mazākuma akcionāru lidsabiedrībā, jo Flikam ir jācenšas iegūt vairākumu, papildus nopirktajām akcijām izmantojot arī uzņēmuma obligāciju konvertēšanu. Šlesers devis norādes Flikam, kāda pozīcija viņam jāieņem turpmākajās sarunās ar valsti. “Tev vajadzēs pateikt, ka tu gribi konvertēt [obligācijas], ka tu gribi pārņemt, ka tu vēl neesi sameklējis naudu, bet ka tu to izdarīsi,” pamāca Šlesers. Fliks stāsta, ka brauc uz Šveici tikties ar Andri: “Gribu saprast, kur viņš stāv, kāda ir viņa pozīcija visās lietās.”
Pavisam atklāti par sev piederošajiem uzņēmumiem 2010. gada novembrī Šlesers runājis ar uzņēmēju Ivo Zonni, piemēram, sarunā viņš ieskicējis, kā ticis pie ostas uzņēmuma. “Tā kā es satiksmes sektorā sēdēju, nu, būtu ļoti dīvaini, ja es nesaprastu, kur tur ir perspektīvas.” Savulaik ar norvēģu uzņēmumu “Varner” iesaistoties nekustamo īpašumu biznesā Rīgā, viņi noslēguši vienošanās ar ostu par Andrejsalas zemēm un izpirkuši daļas daudzās privātās kompānijās, kas tur darbojušās. “Mēs reāli izpirkām dafiga kompānijas privātas. Vajadzēja pirkt vēl, vēl un vēl, un gala rezultātā tika nopirktas kompānijas, kas nodarbojas arī ar transporta biznesu. Tāpatās RTO. Kad pirkām, tas bija mazs uzņēmums,” atklāj Šlesers. “Es koncentrējos uz to, ka šitas ir pamatbizness – jāuzbūvē viens ķīmijas kravu terminālis, viens konteineru terminālis, pa diviem gadiem no nulles uzcēlām līdz 50 000 gadā, graudu termināli uzbūvējām.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.