KNAB un NA radušās domstarpības par valsts partijai piešķirtās naudas izlietojumu 18
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Nacionālajai apvienībai (NA) radušās domstarpības par valsts partijai piešķirtās naudas izlietojumu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Partijas par saņemto naudu no valsts var uzturēt savu biroju, izmantot to aģitācijai pirms vēlēšanām un veiktu dažādus pētījumus. Ja naudu politiskais spēks neiztērē trīs gadu laikā, tā jāatdod valstij. KNAB ir sācis pārbaudi, kā partijas naudu tērējušas 2023.gadā. Birojs par pārbaudēs konstatēto sola ziņot nākamā gada sākumā, bet, pēc raidījuma ziņām, NA tēriņi uzraugiem radījuši jautājumus.
NA valdes sēdē šomēnes tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars informējis, ka partijai notiek pārrunas ar KNAB. Birojam un apvienībai atšķiroties domas, kā noticis partijas naudas izlietojums un triju gadu laikā veidoti uzkrājumi. Par to plašāku komentāru biedri no vadības neesot saņēmuši.
Pēc raidījuma vēstītā, NA biedru starpā pēdējo nedēļu laikā klīstot ziņas, ka runa varētu būt par vairākiem desmitiem vai pat simtiem tūkstošiem eiro, kas KNAB ieskatā tērēti neatbilstoši.
“Runa ir par vēlēšanu gadā tērētiem līdzekļiem, proti, ir noteikts, ka līdzekļus drīkst izmantot trīs dažādām grupām. Komunikācijai ar sabiedrību, partijas biroja uzturēšana un tā tālāk. Neviena no šīm grupām nevar pārsniegt 60%. Tā diskusija ir par to – 60% no kā. Vai nu tā proporcija veidojas tikai no tā, kas ir samaksāts konkrētajā gadā. Vai arī no uzkrātās summas. Un otrs jautājums ir, vai šis ir skatāms tikai viena gada kontekstā, vai, piemēram, par visu vēlēšanu periodu. Tātad likumdevējs – mēs esam pētījuši anotācijā – nav skaidri pateicis, attiecībā uz ko šī proporcija ir attiecināma. Par to šobrīd mūsu juristi ar KNAB juristiem diskutē,” skaidrojis Dzintars, konkrētas summas, par kurām ir domstarpības, nenosaucot.
Raidījums atzīmē,ka partijas līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējumu galvenokārt izmantojušas algām un reklāmai, bet pētījumiem un semināriem tā novirzīta maz – tikai socioloģiskajām aptaujām, kas analizē politiķu popularitāti un sabiedrības noskaņojumu par dažādiem jautājumiem.
Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība kopš 2021.gada veikusi 13 socioloģiskās aptaujas, “Latvija pirmajā vietā” par valsts naudu nav veikusi nevienu pētījumu, “Jaunā vienotība” – tikai socioloģiskajām aptaujām izlietojusi 28 105 eiro, “Progresīvie” 7645 eiro izlietojuši trīs socioloģiskajās aptaujās, un arī NA veikusi vien trīs sabiedriskās domas aptaujas.
KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma atzinusi, ka partiju gada pārskatos detalizētāku atšifrējumu par valsts finansējuma izlietojumu sabiedrība neredz, tāpēc varētu būt nepieciešamas likuma izmaiņas, lai partijām prasītu sīkāk atskaitīties, kam tieši partijas tērē valsts budžeta finansējumu.
