KNAB “sausais atlikums” 11
Nemitīgie iekšējie konflikti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), skandāliem apvītas darbinieku atlaišanas un tiesāšanās radījusi “Latvijas Avīzes” lasītājiem virkni jautājumu par šo iestādi.
“Lasu, ka Streļčenoks tik atlaiž un atlaiž darbiniekus, bet cik darbinieku vispār strādā KNAB? VID štata vietu skaitu zinām, bet par KNAB neko nezinām. Turklāt jautājums, vai viņi sevi vispār atpelna – vai atklātās shēmas ir tik lielas, lai nosegtu izmaksāto atalgojumu?” jautā mūsu lasītājs Roberts Brižs no Kabiles.
Kā informēja KNAB sekretariāta vadītāja Māra Priedīte, šā gada 18. augustā KNAB bija 135 darbinieki, no tiem divi ir pieņemti darbā uz citu darbinieku prombūtnes laiku (bērnu kopšanas atvaļinājums). Šogad birojam piešķirtais valsts budžeta finansējums ir 4 932 713 eiro. No tā atalgojumam paredzēta gandrīz puse jeb 2 244 479 eiro.
KNAB saskaņā ar likumu veic 33 funkcijas (16 korupcijas novēršanas funkcijas, 15 funkcijas saistībā ar politisko partiju finansēšanas kontroli un divas korupcijas apkarošanas funkcijas). Korupcijas apkarošanas jomā visa prettiesiski iegūtā manta un finanšu līdzekļi, kas par tādiem tiek atzīti ar tiesas nolēmumiem, tiek ieskaitīti valsts budžetā. Pērn partiju finanšu kontroles jomā pieņemti 29 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietās, uzliekot naudas sodu – kopumā 8070 eiro apmērā. Papildus tam par pretlikumīgo finanšu līdzekļu atmaksāšanu valsts budžetā pieņemti 18 lēmumi (kopumā 76 859,89 eiro apmērā). Kopā 2015. gadā pieņemti 238 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā (par 38 lēmumiem vairāk nekā 2014. gadā), no tiem 139 amatpersonas sodītas ar naudas sodu par kopējo summu 14 285 eiro (2014. gadā 10 115 eiro).
“Ņemot vērā, ka KNAB nodarbojas ne tikai ar korupcijas apkarošanu, bet veic arī lielu daudzumu preventīvo funkciju, lai izskaustu korupciju, nav iespējams noteikt materiālā izteiksmē valsts gūto labumu no šo funkciju realizācijas,” paskaidroja biroja pārstāve. KNAB preventīvās funkcijas paredz, piemēram, gatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem nolūkā izskaust tajos korupciju un interešu konfliktu veicinošas normas, kā arī sabiedrības un valsts amatpersonu izglītošanu par pretkorupcijas jautājumiem un korupcijas kaitīgajām sekām.
Netieši par biroja rezultātiem ļauj spriest pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” pērn veikta sabiedriskās domas aptauja. Tā liecināja, ka turpinās tendence samazināties to iedzīvotāju skaitam, kuri veikuši salīdzinoši nopietnākas koruptīvas darbības – devuši kukuļos summas virs 7 EUR vai vērtīgas dāvanas (7,1% − 2015. g.; 8,9% − 2014. g.; 11,5% − 2012. g.). Savukārt kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai pieļāva 22,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2014. gada pētījumā.
Pieaug arī to cilvēku skaits, kas pauž gatavību ziņot par korupcijas gadījumiem. Par korupcijas gadījumiem gatavi ziņot atklāti ir 11,9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, un tas ir par 2,5% vairāk nekā 2014. gadā, turklāt par 4,6% samazinājies to cilvēku skaits, kuri nav gatavi ziņot par korupcijas gadījumiem vispār.
