KNAB sāktas vairākas pārbaudes, arī pret Kurpnieci (papildināts) 8
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par iespējamiem biroja darbinieku pārkāpumiem sāktas vairākas pārbaudes.
Jau ziņots, ka piecu KNAB nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.
Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova (V) vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.
Streļčenoks šodien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka Kurpniece, iespējams, vēstuli parakstījusi, jo pret viņu notiek pārbaude par iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā.
“Runājot par Kurpnieces kundzi, viņa šo vēstuli, iespējams, parakstīja tāpēc, ka par viņas rīcību birojā notiek pārbaude par viņas iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā, mēģinot organizēt sev dalību seminārā kā KNAB ekspertam ar iespēju nopelnīt ap 6000 dolāru,” norādīja KNAB priekšnieks.
Kurpniece aģentūrai LETA šādu apgalvojumus kategoriski noraidīja, vienlaikus paužot, ka nav nekādu šaubu, ka saņēmusi privātu ielūgumu nolasīt lekcijas kādā ārvalstī. Šim nolūkam bija jāsaņem amata savienošanas atļauja, ko Streļčenoks atteicis. Pamatojumā norādīts, ka amata savienošana interešu konfliktu nerada, nekaitē ētiski, bet traucē tiešo pienākumu izpildei, tādēļ nepiešķīra piecu dienu atvaļinājumu.
Streļčenoka lēmumu Kurpniece pārsūdzējusi tiesā, pamatojot ar diskriminācijas faktiem, jo citai nodaļas vadītājai atļauja tika sniegta. Papildus tam absurds esot KNAB priekšnieka apgalvotais, jo birojs neorganizē savu darbinieku pakalpojumu sniegšanu par maksu.
Runājot par pārējo nodaļu vadītāju parakstīšanas iemesliem, KNAB priekšnieks domā, ka tie varētu būt saistīti ar birojā notiekošo pārbaudi par, iespējams, nepamatoti piešķirtām virsstundām. Virsstundas tiek apmaksātas no biroja budžeta, un pārbaude ir sākta par konstatētiem faktiem, ka nauda, iespējams, ir samaksāta neatbilstoši noteikumiem.
Līdz Streļčenokam nonākusi informācija, ka KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības valdes loceklis izmeklētājs Jānis Baumanis arodbiedrības valdes sēdē šonedēļ paskaidrojis, ka tā ir viņa kā izmeklētāja iespēja paaugstināt sev atalgojumu. “Šī procedūra interesanta ar to, ka par šīs naudas izmantošanu, kontroli un uzraudzību tieši ir atbildīgi minētie nodaļu vadītāji un bloka vadītāja Juta Strīķe,” piebilda KNAB šefs.
Jutas Strīķes vadītajā korupcijas novēršanas un apkarošanas blokā joprojām pazudis kāds iesniegums, kuru ilgstoši nevar atrast. Reaģējot uz šo faktu, ir sākta iesniegumu un uzdoto uzdevumu inventarizācija, lai noskaidrotu ne tikai šī iesnieguma, bet arī citu iesniegumu virzību un izpildes termiņus.
Kritika netika taupīta arī Iekšējās drošības nodaļas vadītājai Sanitai Zandersonei-Reisai. “Tieši viņas vadītās nodaļas darbinieks pēc viņas uzdevuma sagatavoja juridiski nozīmīgus dokumentus, un ir fakti, kas liecina, iespējams, par to, ka šos dokumentus sagatavoja pavisam cits darbinieks, cits cilvēks, kas bija minēto dokumentu sagatavošanā ieinteresēts,” norādīja KNAB priekšnieks.
Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Strīķe atcēla lēmumu par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas Ilzes Dravenieces disciplinārsodīšanu, kamēr Streļčenoks atradies atvaļinājumā.
Veicot gada sākumā Strīķes novērtējumu, viņai bijušas divas iespējas – “pilnveidot darba organizēšanu vai cīnīties ar mani kā iestādes vadītāju. Visticamāk, Strīķe un viņai pietuvinātās personas izvēlējušās otro variantu – cīnīties ar biroja priekšnieku”.
“Tas, kas notiek tagad, tā ir agonija, jo ir uzsākta otra disciplinārlieta par Jutu Strīķi. Birojā notiek pārbaudes un tuvojas amatpersonu ikgadējā novērtēšanā. Tāpēc ir kaut kas jādara, lai izglābtu sevi, un loģiski, ka tas ir uzbrukums. To, ko rakstnieki uzskata par tirāniju, es savukārt saukšu par kārtības ieviešanu un kontroles un uzraudzības nodrošināšanu,” uzsvēra Streļčenoks.
Izmeklētāju lietvedībā esošajās krimināllietās Streļčenoks neiejaucoties un nenorādot, kā lietas jāizmeklē. Tāpat viņam nav problēmu komunicēt ar jebkuru biroja darbinieku, tostarp Strīķi.
Streļčenoks arī akcentēja to, ka vēstuli premjeram parakstījuši tikai piecu nodaļu vadītāji, bet vēl seši nodaļu vadītāji minētajā procesā nav iesaistījušies. KNAB mājaslapā atrodamā biroja struktūra gan liecina, ka kopumā birojā ir desmit nodaļas.
Vairākas nepilnības desmit gadu laikā esot saistītas ar Strīķes vadīto bloku, piemēram, informācijas noplūdi, kur parasti cieš izpildītājs, bet nekad atbildību neuzņemas bloka vadītājs. Tas automātiski radot jautājumu par kādu stipru politisku aizmuguri, kas ļauj Strīķei justies tik droši.
“Ja tas tā ir, tad es paredzu, ka tuvākajā nākotnē uz KNAB nodaļu priekšnieku vēstules pamata tiks veikta ārkārtēja novērtēšana, lai paspētu atlaist no amata, pirms beigsies disciplinārlietas un pārbaudes un pabeigta Strīķes atkārtota novērtēšana,” uzsvēra KNAB šefs. Viņš arī paredz, ka vistuvākajās dienās Strīķe izmantos sev pierastu instrumentu – informācijas paušanu par kaut kādām procesuālām darbībām, lai novērstu uzmanību no Streļčenoka paustā sabiedrībai.
Streļčenoks nebaidās no sava amata zaudēšanas un ir pārliecināts, ka nepieciešamības gadījumā var sevi realizēt arī citur. “Ja Strīķei izdosies kārtējo reizi saglabāt savu amatu, nepilnveidojot to, un līdz šim brīdim pazīmes nebija pamanītas, tad man vairs nebūs cerību, ka KNAB eksistēs kā politiski neitrāla iestāde,” piebilda Streļčenoks.
KNAB priekšnieks arī domā, ka biroja nesaskaņās ir iesaistītas, lielākais, desmit personas. “Šeit ir nesaskaņas attiecībā uz vadības līmenī notiekošajiem procesiem. Šeit ir noteikti dažas – piecas, sešas, maksimāli varbūt desmit personas, bet ne vairāk. Attiecībā uz to, ka cilvēki nav gatavi pildīt uzdevumus, nav gatavi sniegt noteiktā formā atskaiti par notiekošajiem procesiem, lai veidotu stratēģisku un ar prioritātēm noteiktu politiku korupcijas novēršanā un apkarošanā,” norādīja Streļčenoks.
Pēdējā laikā konflikts starp Streļčenoku un KNAB darbiniekiem pieņēmies spēkā. Streļčenoks ierosinājis divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi, bet 19.septembrī piemēroja disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata – biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei.
