KNAB sācis pārbaudi saistībā ar 200 miljonu vekseļa lietu 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis resorisko pārbaudi pēc finanšu ministra Jāņa Reira (V) iesnieguma, kurā aicināts izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra Jāņa Āboliņa rīcību, vienpersoniski parakstot vienošanos par 200 miljonu eiro vērtu aizdevumu ar ārzonas kompāniju, pavēstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrijas ieskatā šādi bijušais pašvaldības vadītājs pārkāpis vairākas normatīvo aktu prasības. “Šāda pašvaldības amatpersonas rīcība ir nepieņemama. Visām pašvaldībām ir skaidri zināma kārtība, kādā veidā tās var saņemt aizdevumus projektu īstenošanai. Tomēr bijušais Lielvārdes mērs ir vienpersoniski un bez saskaņošanas parakstījis vienošanos par apšaubāmu darījumu. Laicīgi nenovērsts, tas varētu apdraudēt ne tikai pašvaldības nodokļu maksātāju naudu, bet arī negatīvi ietekmētu valsts finansiālo situāciju un reputāciju kopumā. Tas nav pieļaujams, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm gadījums ir rūpīgi jāizvērtē,” iepriekš uzsvēris Reirs.
Savā iesniegumā ministrs lūdza izvērtēt, vai bijušā Lielvārdes pašvaldības vadītāja rīcība nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat ministrs lūdza izvērtēt, vai minētajā darījumā iesaistīto, pievienotajos dokumentos minēto Latvijas pārstāvju rīcība arī nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Noslēdzot vienošanos par 200 miljonu eiro aizdevumu ar ārzonas kompāniju, nav ievērotas vairākas normatīvo aktu prasības un pārkāptas pašvaldības vadītāja pilnvaras. Piemēram, saskaņā ar likumu par pašvaldību budžetiem vietvaras, pamatojoties uz domes lēmumu, var pieprasīt aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi. Finanšu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju, ja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi. Konkrētajā gadījumā pašvaldības vadītājs rīkojies vienpersoniski.
Tāpat saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apmērā, kā arī tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņēmumu mērķiem.
Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, lai viņš nespētu veikt vēl kādas manipulācijas kredītiestādēs, kā arī nolēma tiesībsargājošajām iestādēm lūgt izvērtēt bijušā domes priekšsēdētāja rīcību. Savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata.
Āboliņš par Lielvārdes novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts 2015.gada 7.jūlijā.
