KNAB periodiski saņem iesniegumus par korupciju veselības nozarē; pacienti bieži vien neziņo 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) periodiski saņem iesniegumus par prettiesiska labuma pieprasīšanu veselības nozarē, taču nereti pacienti izvairās ziņot par situācijām, kad mediķi pieprasa šādus labumus, atzina birojā.
KNAB skaidroja, ka birojam nav apkopota statistika par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļa vai prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu tieši veselības nozarē.
Atbilstoši aktuālajām KNAB pamatnostādnēm un darbības stratēģijai viena no prioritārajām jomām, kurai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un koncentrēti nozīmīgākie KNAB resursi ir koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izskaušana veselības nozarē.
Tādējādi KNAB neizslēdz, ka kukuļa vai prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana ārstniecības iestāžu personālam ir aktuāla problēma. Patlaban gan KNAB lietvedībā nav neviena kriminālprocesa pret ārstniecības personām par kukuļa vai prettiesiska labuma pieņemšanu no pacientiem.
Birojā skaidroja, ka jebkura koruptīva nozieguma atklāšanā pastāv grūtības, kas kopumā saistītas ar apstākli, ka šis ir latents jeb slēpts noziegums. Šajos noziegumos iesaistīto personu, tai skaitā, personu, no kuras tiek pieprasīts kukulis, aktivitāte jeb sadarbošanās ar tiesībsargājošajām iestādēm ir noteicošais faktors nozieguma atklāšanā.
KNAB atbilstoši savai kompetencei vērtē visu no fiziskām un juridiskām personām saņemto informāciju un pievērš uzmanību jebkurai informācijai publiskajā telpā par iespējamiem pārkāpumiem.
“Akcentējot sarežģītību koruptīvu noziegumu atklāšanā veselības nozarē, jāuzsver, ka nereti veselības iestāžu pacienti izvairās ziņot par situācijām, kad tiek pieprasīts prettiesisks labums, jo baidās pasliktināt savu jau tā problemātisko stāvokli, kas saistīts ar viņu veselību,” uzsvēra birojā.
Līdz ar to KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB. To var darīt, zvanot uz diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80002070, sūtot informāciju elektroniski uz [email protected], vai lietojot mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta projektā “Diagnoze – vēzis” vairāki pacienti un viņu tuvinieki atzinuši, ka ārstiem devuši “pateicības”. To apmēri bijuši no 300 līdz 500 eiro.
Jau ziņots, ka viena no zināmākajām “pateicību” lietām patlaban atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Šajā lietā par prettiesiska labuma pieņemšanu no pacientiem apsūdzēti seši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieki.
Visvairāk epizodēs apsūdzēts radiologs Juris Novožilovs un radiologa asistente Vēsme Matroze, kuri abi lielākoties vainu iepriekš atzina tikai daļēji, norādot, ka, iespējams, šādi notikumi ir norisinājušies, taču viņi nevarot precīzi atcerēties ne darbības faktu, ne iesaistītās personas. Novožilovs noliedza savu vainu visās epizodēs, kurās viņš apsūdzēts kopā ar radiologu Valdi Girgensonu, pret kuru ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess.
Novožilovs daļēji atzina vainu desmit sev inkriminētajās epizodēs, neatzina vainu četrās epizodēs, bet vienā pilnībā atzina savu vainu. Matroze savu vainu daļēji atzina 12 sev inkriminētajās epizodēs, bet vienā vainu atzina pilnībā.
Radioloģe Ilze Laila Laudere noliedza savu vainu abās viņai inkriminētajās epizodēs, bet radioloģe Karina Moiseja daļēji atzina savu vainu abās epizodēs, kurās viņai celta apsūdzība. Turpretim mediķe Ineta Nemiro noliedza savu vainu vienīgajā viņai inkriminētajā epizodē. Vainu noliedza arī amatpersonas nolaidībā apsūdzētā slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane.
Lietas izskatīšana turpināsies 2020.gada 9.martā.
