KNAB paziņo, ka “valsts noslēpuma objekts” nav ticis nozaudēts 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) “valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas fakts nav noticis”, otrdien paziņoja KNAB.
Kā paziņots biroja mājaslapā, “atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un dažādiem pieņēmumiem”, ka KNAB esot pazuduši operatīvās izstrādes lietas materiāli, birojs informē, ka “valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas fakts nav noticis”.
KNAB arī norādījis, ka detalizētāks skaidrojums patlaban netiks sniegts, jo “izmeklēšanas komisija turpina darbu”.
LETA jau ziņoja, ka saistībā ar valsts noslēpumu saturošu dokumentu pazušanu no KNAB bija sākta iekšējā izmeklēšana. Birojs skaidro, ka dienesta izmeklēšanas komisija tika izveidota, “pamatojoties uz pieņēmumu, ka, iespējams, ir notikusi valsts noslēpuma objekta nozaudēšana”.
Lūgta precizēt, vai konkrētais paziņojums nozīmē, ka no KNAB nebija pazuduši nekādi dokumenti, KNAB pārstāve norādīja, ka “valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas fakts nav apstiprinājies”.
Kā ziņots, neoficiāla informācija liecināja, ka KNAB pazudis viens no aktīvas operatīvās uzskaites lietas sējumiem. Nesniedzot sīkākus skaidrojumus par notikušo, informāciju par pazudušiem dokumentiem apliecināja gan tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, gan politiķi, piemēram, premjers Māris Kučinskis (ZZS).
KNAB priekšnieks pēc atgriešanās darbā tika solījis informēt sabiedrību “par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar klasificētiem dokumentiem”.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka prokuratūra uzrauga operatīvās darbības veikšanas likumību. Par slepenības režīma nodrošināšanu atbild KNAB un Satversmes aizsardzības birojs.
Ministru kabineta noteikumi paredz – ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs.
Tāpat šie noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvji.
