KNAB pārbauda ziedojumus un algas vairākās pašvaldībās 0
Balstoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas atklājumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudes par dažādām iespējamām nelikumībām vairākās pašvaldībās, tai skaitā arī saistībā ar saņemtajiem ziedojumiem un atalgojuma aprēķinu deputātiem.
KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka pārbaudes sāktas par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu iespējamu pārkāpšanu.
Pārbaudes vēl notiek, tāpēc par to gaitu un tajās iesaistītajām personām, kā arī pašvaldībām KNAB komentārus pašlaik nevar sniegt.
VK aģentūra LETA noskaidroja, ka revīzijā par pašvaldību budžetiem konstatēts, ka 25 pašvaldības 2016. un 2017.gadā ir pieņēmušas vai lūgušas ziedojumus, nesaņemot augstākas amatpersonas vai domes atļauju. Tāpat 20 pašvaldības ir pieņēmušas ziedojumus vismaz 152 004 eiro apmērā no komersantiem un citām personām, ar kuriem iepriekš ir bijuši kādi darījumi un kuri nav uzskatāmi par neiesaistītām trešajām personām.
Savukārt četras pašvaldības saņēmušas ziedojumus no neidentificējamām personām vismaz 2810 eiro apmērā.
VK arī konstatējusi, ka Zilupes novada pašvaldība, atsaucoties uz personas iesniegumu par nepieciešamu ziedojumu, pieņēmusi lēmumu par pašvaldības budžeta līdzekļu ieplānošanu ziedošanai, tādējādi veicot nelikumīgu ziedojumu 500 eiro apmērā grāmatas izdošanai.
Savukārt 2016. un 2017.gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība saskaņā ar noslēgtiem ziedojumu līgumiem no dažādām juridiskām personām saņēma ziedojumus 248 850 eiro apmērā. Ziedojumu līgumos bija norādīts, ka ziedojums ir veikts trešo personu vajadzībām vai mērķiem. Pēc ziedojuma saņemšanas pašvaldība tos pārskaitīja līgumos norādītajiem saņēmējiem vismaz 248 850 eiro apmērā, tādējādi pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
Tikmēr 2016. un 2017.gadā Liepājas pilsētas pašvaldība saskaņā ar noslēgtiem ziedojumu līgumiem no komersantu saņēma ziedojumus 64 000 eiro apmērā. Ziedojumu līgumos bija norādīts, ka ziedojumi ir veikti ar mērķi atbalstīt Liepājas hokeja meistarības attīstību un izlietojami hokeja attīstībai. Pēc 64 000 eiro ziedojuma saņemšanas pašvaldība periodiski veica tā pārskaitījumus biedrībai “Hokeja klubs Liepāja”, tādējādi pārkāpjot pašvaldībai noteiktos ierobežojumus.
VK arī konstatējusi, ka kāds Ikšķiles novada pašvaldības deputāts balsojis par pašvaldības finansējuma piešķiršanu biedrībai, kurā ieņem valdes locekļa amatu, kā arī saņem atlīdzību. Savukārt Zilupes novada pašvaldība nodevusi biedrībai telpas bezatlīdzības lietošanā, lai gan nav pieņemts atbilstošs domes lēmums un biedrībai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Savukārt kāds Rucavas novada pašvaldības deputāts balsojis par nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam, kurā ieņem algotu amatu kā palīgstrādnieks. Nododot īpašumus bezatlīdzības lietošanā, pašvaldība līdz revīzijas veikšanas brīdim nebija aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli, tā rezultātā negūstot ieņēmumus vismaz 3593 eiro apmērā.
Tāpat kādas Rucavas novada pašvaldības aģentūras vadītāja, parakstot patapinājuma līgumu, nodevusi biedrībai bezatlīdzības lietošanā telpas bez atbilstoša domes lēmuma, vienlaikus esot šīs biedrības valdes locekle. 2015.gadā iestādes vadītāja arī noslēgusi telpu nomas līgumu ar uzņēmumu, kurā ieņem algotu amatu, tā pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus.
Analizējot revīzijā iegūto informāciju par deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, VK noskaidrojusi, ka virknē pašvaldību, nosakot augstāku stundas likmi, deputātiem aprēķināta lielāka mēneša atlīdzība nekā to pieļauj Atlīdzības likums. Visi šie pārkāpumi notikuši 2017.gadā.
Tādi, piemēram, Grobiņas novada pašvaldībā deputātiem mēneša atlīdzība aprēķināta kopumā par 18 265 eiro lielākā apmērā nekā to atļauj Atlīdzības likums, Iecavas novada pašvaldībā – kopumā par 6066 eiro lielākā apmērā, Ikšķiles novada pašvaldībā – par 23 501 eiro lielākā apmērā, Jelgavas pilsētas pašvaldībā – par 43 957 eiro, Ogres novada pašvaldībā – par 8578 eiro, Olaines novada pašvaldībā – par 20 006 eiro, Ventspils novada pašvaldībā – par 43 809 eiro, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldībā deputātiem atlīdzība ir aprēķināta kopumā par 59 528 eiro lielākā apmērā nekā to atļauj likums.
Līdzīgi Rīgas domē, nosakot augstāku stundas likmi nekā to atļauj Atlīdzības likums un to reizinot ar nostrādāto stundu skaitu, atlīdzība deputātiem 2017.gadā aprēķināta kopumā par 124 951 eiro lielākā apmērā nekā to atļauj likums.
