KNAB par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu rosina sodīt partiju vadītājus 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sagatavojis grozījumus likumā, kas paredz par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu administratīvi sodīt partijas valdes locekļus.
Grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā paredz, ka par likumā noteikto partiju finansēšanas kārtības ierobežojumu, noteikto aizliegumu neievērošanu un noteikto pienākumu nepildīšanu fiziskai personai vai valdes loceklim piemēro līdz 2000 eiro lielu naudas sodu.
KNAB skaidro, ka par partijas darbību saskaņā ar likumu un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par partijai saskaņā ar likumu noteikto uzdevumu izpildi ir atbildīga partijas valde, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt Administratīvās atbildības likums paredz, ka par pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību juridiskā persona, nozaru likumos noteiktajos gadījumos pie administratīvās atbildības sauc valdes locekli.
Ņemot vērā minēto, Politisko organizāciju finansēšanas likumā paredzēts, ka par pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību juridiskā persona, šajā likumā noteiktajos gadījumos pie administratīvās atbildības sauc privāto tiesību juridiskās personas valdi.
Patlaban valdes loceklis kā administratīvās atbildības subjekts paredzēts vairākās sankcijās. Piemēram, saskaņā likumu “Par grāmatvedību” partijā par grāmatvedības kārtošanu atbildīga ir tās izpildinstitūcija, proti, valde.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss atbildību par partijas finansēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzē partijai, partijas ziedotājam, personai, kura finansējusi partiju no citu personu ziedojumiem un aizdevumiem, personai, kura izmantojusi starpnieku, kā arī atbildība paredzēta starpniekam.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka turpmāk gadījumā, ja pārkāpumu izdarījusi, piemēram, partija, tad atbildība tiek piemērota attiecīgās partijas valdei, savukārt, ja pārkāpumu izdarījusi fiziskā persona, administratīvais sods attiecīgi tiek piemērots šai fiziskai personai.
Ja partijai ir vairāki valdes locekļi, tad sods tiek piemērots katram valdes loceklim, bet, ja valdes locekļu kompetence ir nodalīta un ir iespējams pierādīt, ka pārkāpuma izdarīšanā ir vainīgs konkrēts valdes loceklis, administratīvo sodu piemēro konkrētajam valdes loceklim.
KNAB argumentē, ka partijām ir būtiska nozīme demokrātiskā sistēmā, jo tieši tās pārstāvji darbojas kā likumdevēja pārstāvji, tā izpildinstitūciju pārstāvji. Pieļaujot iespējamu nevienlīdzību finanšu līdzekļu izmantošanā, var tikt pārkāpts brīvu vēlēšanu princips.
KNAB praksē ir saskāries ar situācijām, kad partijas distancē sevi no likumā noteiktās finansēšanas kārtības ierobežojumu, noteikto aizliegumu neievērošanas un noteikto pienākumu nepildīšanas. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad politiskās organizācijas vairākkārt pārkāpj likumā noteikto, norāda KNAB.
Minētie likuma grozījumi sagatavoti, ņemot vērā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas reformu. Patlaban administratīvie sodi ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Minētie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.
Patlaban KNAB sagatavotie likuma grozījumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Vēl tie būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.
