KNAB nepiekrīt biroja sadalei un pārraudzības maiņai 0
Ņemot vērā pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izteiktos viedokļus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepiekrīt biroja sadalei un pārraudzības maiņai.
KNAB preses pārstāve Laura Dūša informēja, ka KNAB ir specializēta pretkorupcijas iestāde, tāpēc būtiski ir nodrošināt, lai KNAB varētu neatkarīgi pildīt savas funkcijas. KNAB sadalīšana un nodošana vairāku iestāžu pārraudzībā nestiprinās tā neatkarību, bet, tieši otrādi, vājinās tā spējas cīņā pret korupciju.
Specializēto pretkorupcijas iestāžu neatkarības nodrošināšana ir viens no stūrakmeņiem efektīvai cīņai ar korupciju. To nosaka vairākas starptautiskās tiesību normas. Papildus tam Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) novērtēšanas ziņojumā viena no rekomendācijām trūkumu novēršanai Latvijā paredz, ka jāveic pasākumi KNAB neatkarības stiprināšanai, lai tiktu nodrošināta funkciju neatkarīga un godprātīga izpilde.
KNAB uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajiem dokumentiem pretkorupcijas iestāžu neatkarība ir starptautisks standarts. Svarīgi ir nodrošināt, ka pretkorupcijas iestāde pilda savas funkcijas bez iejaukšanās un ietekmes no ārpuses, īpaši pūles pieliekot tam, lai novērstu risku, ka šāda ietekmēšana varētu būt politiska.
Pēdējā laika notikumi radot bažas, ka KNAB neatkarība un neietekmējamība var tikt apdraudēta. Tādējādi pastāvētu risks, ka Latvija neizpildītu Eiropas Komisijas rekomendācijās norādīto.
KNAB uzskata par nepamatotiem publiski paustos argumentus par KNAB sadalīšanas nepieciešamību, kas tiek pamatota ar vēlmi mazināt Ministru prezidenta kā politiskas amatpersonas spēju ietekmēt biroja darbu. KNAB norāda, ka ir izveidota darba grupa, kas izstrādās normatīvo aktu grozījumus, lai efektivizētu biroja darbu un novērstu nepilnības tiesiskajā regulējumā, tostarp vērtējot KNAB pārraudzības formas un amatpersonu pilnvaru robežas.
KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) KNAB vēlētos nodot Ģenerālprokuratūras pārraudzībā, lai šādi risinātu biroja neatkarības jautājumu.
Straujuma šonedēļ telekanālā LNT pauda viedokli, ka pati uz KNAB nekad nekādu politisko spiedienu nav izdarījusi, tomēr pastāv viedoklis, ka biroja politiskā neatkarība būtu jāstiprina. Straujuma ar ģenerālprokuroru Kalnmeieru par šo jautājumu vēl nav runājusi, bet grasās to darīt, savukārt KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks virspusējā sarunā par ieceri neesot izrādījis īpašu entuziasmu.
Kalnmeiers jau iepriekš ir uzsvēris, ka KNAB nonākšanu Ģenerālprokuratūras pārraudzībā kategoriski nevēlas.
Ministru prezidente atzina, ka pārraudzības maiņa neatrisinātu KNAB iekšējās problēmas.
Straujuma pastāstīja, ka līdz 9.februārim ir lūgusi Streļčenoku iesniegt redzējumu, kā sakārtot KNAB darbu. Paralēli strādā Valsts kancelejas darba grupa, lai pilnveidotu normatīvo bāzi, kas esot traucējusi KNAB nodaļu sadarbībai. Politiķe atteicās runāt, vai kāds KNAB varētu zaudēt amatu.
