KNAB lūdz apsūdzēt bijušo “airBaltic” vadītāju Fliku 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo nacionālās aviokompānijas AS “Air Baltic Corporation” (“airBaltic”) amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, portālu “LA.lv” informēja KNAB.
KNAB neatklāj tās amatpersonas vārdu, kuru birojs lūdz apsūdzēt. Birojā portālam “LA.lv” nedz noliedza, nedz arī apstiprināja, ka šī amatpersona ir bijušais aviokompānijas vadītājs Bertolts Fliks. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija tomēr liecina, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret Fliku.
KNAB norāda, ka birojs pirmdien nosūtījis Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus par bijušās “airBaltic” amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām, kas radījušas zaudējumus lielā apmērā.
Birojā atzīmē, ka kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka “airBaltic” amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas Republikas Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.
Pamatojoties uz iegūto pierādījumu kopumu, KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī “airBaltic” amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām – atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālajā un starptautiskajā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā.
Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis “airBaltic”, kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14 496 latu apmērā.
KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības bijušo “airBaltic” amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas.
LETA arhīvs liecina, ka 2011.gada 12. un 13.septembrī “airBaltic”, kuru tobrīd vadīja Bertolts Fliks, atcēla vairākus izlidojošos reisus. Toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tobrīd atzina, ka nav zināmi reisu atcelšanas iemeslu, taču pieļāva, ka tas darīts, balstoties uz kompānijas ekonomiskajām interesēm, nevis ļaunprātīgi. No reisu atcelšanas cieta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš no Briseles uz Rīgu bija spiests lidot ar citu avioreisu – caur Hamburgu.
Tikmēr “airBaltic” prezidents Fliks sarunā ar laikrakstu “Dienas Bizness” toreiz nenoliedza, ka reisu atcelšana ir iespējama arī perspektīvā un ir sava veida spiediena izdarīšana uz Latvijas valsti. Tobrīd Satiksmes ministrija (SM) ar privātajiem investoriem risināja sarunas par papildu naudas ieguldīšanu un aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu. SM tobrīd bija vairāki nosacījumi valsts naudas ieguldīšanai kompānijā. Viens no tiem bija prasība Flikam atstāt “airBaltic” vadību.
