KNAB lietvedībā ir četri kriminālprocesi, kuros iesaistītas Rīgas domes amatpersonas 3
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā patlaban ir četri kriminālprocesi un septiņas administratīvo pārkāpumu lietas, kuros iesaistītas Rīgas domes amatpersonas, šodien domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputātus informēja KNAB vadītāja vietniece Ineta Cīrule.
KNAB aģentūrai LETA norādīja, ka iestādes lietvedībā pašlaik esošajos četros kriminālprocesos ir iesaistītas bijušās Rīgas domes amatpersonas.
Kopumā KNAB izmeklējis 38 krimināllietas, kas saistītas ar korupcijas gadījumiem Rīgas domes struktūrās.
No 2018. līdz 2020.gadam deviņi kriminālprocesi tikuši nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai.
Kā norādīja Cīrule, informācija par pārkāpumiem Rīgas pašvaldības struktūrvienībās tiek saņemta regulāri un bieži par līdzīgiem pārkāpumiem. Tas liecinot par sistēmiskām nepilnībām.
Vieni no biežāk sastopamajiem pārkāpumiem esot fiktīvā nodarbinātība, finansējuma izšķērdēšana, kā arī inventāra izmantošana personiskajām vajadzībām.
Ilustrējot nodarīto zaudējumu apjomu pašvaldībai, Cīrule informēja par vienu kriminālprocesu, kurā fiktīva nodarbināšana radījusi pašvaldībai 250 000 eiro zaudējumus.
Savukārt citā lietā, kur zaudējumi lēšami ap 40 000 eiro, kāda nodibinājuma amatpersonas izkrāpušas un izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus, dodoties ārvalstu ceļojumos kopā ar dzīvesbiedriem, gan piešķirot dāvanas sev un radiniekiem, un pat rīkojot radinieka kāzas.
Cīrule uzsvēra, ka, turpinot izmeklēšanu, nodarīto zaudējumu summa varētu pieaugt.
Tāpat kāda amatpersona divu gadu garumā nodevusi trešajām personām privātai izmantošanai degvielas karti. Savukārt kādas sporta skolas inventārs izmantots privātām vajadzībām.
KNAB vadītāja vietniece norādīja, ka iespēja izmantot pašvaldības finansējumu personiskam labumam ir, pateicoties neskaidriem līgumiem, kuru nosacījumi ir izplūduši. Netiekot iesniegtas atskaites par paveiktajiem darbiem vai rīkotajiem pasākumiem.
Viņa uzsvēra arī, ka iestāžu vadītājiem ir jāņem vērā, ka, neizkontrolējot līdzekļu izlietojumu, var iestāties līdzatbildība.
Kā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP), pašvaldībai jāsāk nodarboties ar aizplūdušo nozagto finanšu līdzekļu atgūšanu.
“Šobrīd tādas lietas, kurās tiek izsaimniekoti pašvaldības līdzekļi, beidzas ar to, ka vainīgajai amatpersonai tiek uzlikts disciplinārsods, bet finanšu līdzekļi reāli netiek atgūti,” skaidroja Ozola.
Otrkārt, pašvaldībai esot jāpārskata valsts amatpersonu saraksts, jo patlaban daudzi pašvaldības darbinieki jau strādā ar tādu informāciju un finanšu līdzekļiem, kas atbilst valsts amatpersonas statusam. Treškārt, pašvaldībai esot jānodrošina efektīvs iekšējās kontroles mehānisms, lai nodrošinātu labas pārvaldības principus.
