KNAB ķēries pie Makarova 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis pārbaudi par Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāra Viktora Makarova rīcību. Līdz ar minēto krēslu V. Makarovs jau vairāk nekā gadu ieņēmis arī izglītības un zinātnes ministra ārštata padomnieka amatu.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs norāda, ka uz parlamentāro sekretāru saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” attiecas faktiski tikpat stingri amatu savienošanas ierobežojumi kā uz Saeimas deputātiem. Parlamentārā sekretāra amatu iespējams savienot tikai ar šādiem amatiem: amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi. V. Makarovs ārštata padomnieka amatā iecelts ar R. Ķīļa rīkojumu, tāpēc to nevar uzskatīt par amatu, kurā V. Makarovam būtu atļāvusi darboties Saeima vai valdība.
Turklāt darbošanos Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) V. Makarovs nav norādījis arī savā amatpersonas deklarācijā par 2011. gadu. Viņš pats gan teic, ka amatu savienošanu nav centies slēpt. Aizpildot deklarāciju, acīmredzot esot kļūdījies. “Iesniedzot deklarāciju par 2012. gadu, noteikti šo kļūdu labošu,” tā V. Makarovs.
Uzzinot par KNAB gatavību sākt pārbaudi par viņa rīcību, V. Makarovs atzina, ka “nav gribējis būt pat tuvu pārkāpumam”. Minēto likumu gan esot lasījis, taču no tā sapratis, ka savienot amatus drīkst. Taču tagad V. Makarovs gatavs no ārštata padomnieka amata atteikties.
Gan pats R. Ķīlis, gan viņa padomnieks Reinis Tukišs man apgalvoja, ka jau ilgāku laiku V. Makarovs ārštata padomnieka amatā ir tikai formāli un nekādus padomus R. Ķīlim vairs nedodot. Kopš IZM Politikas iniciatīvas un attīstības departamenta direktora vietnieces valsts valodas politikas jautājumos amatā iecelta Liesma Ose, R. Ķīlim vairs neesot bijis vajadzības konsultēties ar V. Makarovu. Turklāt atalgojumu par saviem padomiem V. Makarovs nekad neesot saņēmis.
A. Vitenburgs gan norāda – šajā gadījumā nav būtiski, vai amats ir atalgots vai ne, bet gan pats fakts, ka amats ir ieņemts.
Interesanti, ka pats V. Makarovs man sacīja, ka tomēr, kaut retāk nekā iepriekš, turpina konsultēt ministru un uzturot kontaktus arī ar pieminēto L. Osi, abi esot domubiedri. Viņš gan uzsvēra, ka nedodot nekādus padomus par valsts valodas politiku, bet gan tikai par to, kā valsts valoda būtu izmantojama integrācijas procesa veicināšanai. “Tas, protams, nav no svara, cik reižu esmu devis padomus. Ja KNAB teic, ka amatus nevar apvienot, tad to arī vairs nedarīšu,” solīja V. Makarovs.
Atkāpšanās no amata gan KNAB pārbaudi nepārtrauks. Taču tā, kā arī vainas atzīšana būšot atbildību mīkstinošs apstāklis.
