KNAB izdevās novērst Emša dēļ radītos draudus Kļaviņa lietas izmeklēšanai 18
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšana par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa(ZZS) degvielas kompensācijām bijusi apdraudēta. Tomēr, pateicoties telefonsarunu kontrolei, birojam izdevās deputāta sūtīto “izlūku” piemānīt, ka kriminālprocesa tomēr nav, vēstī LTV raidījums “de facto”.
Raidījumam “de facto” zināms, ka aizdomu pamatā bija kāda telefonsaruna, kurā Zaļās partijas vecbiedrs, ekspremjers Indulis Emsis jau maija vidū Kļaviņu pabrīdinājis par gaidāmajām problēmām. Kā par to varēja uzzināt Emsis, ZZS politiķi skaidrojumos pinas. Tikmēr Ģenerālprokuratūra šajā informācijas noplūdē nekonstatēja nozieguma sastāvu, jo izmeklēšanai netika nodarīts būtisks kaitējums.
“To, ka kaut kas pret mani tiek gatavots, es dzirdēju jau dažus mēnešus atpakaļ, bet nu es tā pieņēmu to mierīgi,” šie deputāta Kļaviņa 21.jūnijā uzreiz pēc Saeimas balsojuma, kurā KNAB tika atļauta viņa kratīšana, paustie vārdi šobrīd vairs neizskatās tik nevainīgi.
“de facto” zināms, ka jau maija vidū Kļaviņš saņēma telefonzvanu no sena domubiedra – bijušā Latvijas Zaļās partijas līdera un kādreizējā premjera Induļa Emša. Emsis pastāstīja, ka dienu iepriekš Saeimā dzirdējis par Kļaviņa gaidāmajām problēmām. Sarunas gaitā abi apspriež, ko varētu darīt, lai lieta ar degvielas kompensācijām nokārtotos un izskatītos pēc kļūdas.
Iesaistot kādu savu paziņu, Kļaviņš mēģināja šo informāciju pārbaudīt KNAB, tomēr birojs, kas jau nedēļu noklausījās deputāta sarunas, Kļaviņa kontaktpersonu apmānīja. Tāpēc deputāts līdz jūnijam domāja, ka kriminālprocesa nav. Par to liecinot arī tas, ka Kļaviņš arī maijā saņēma apjomīgu kompensāciju par degvielu, kas viņam kā Liepājā deklarētam deputātam formāli pienācās no Saeimas.
Par sarunu ar Emsi Kļaviņš ir izvairīgs, bet brīdinājuma saņemšanu no viņa noliedz. Vaicāts, kad pēdējo reizi runājis ar Emsi, Kļaviņš stasta, ka pirms nedēļas vai divām. Lūgts skaidrot, vai regulāri ir runājis pirms tam un vai apspriedis savu lietu, Kļaviņš vien norāda: “Tad, kad viss notika, tad jau es sapratu, kas ir īsti draugi un kas nav. Tie, kas ar mani runā pēc tam, tie ir tie īstie draugi, un tie, kas ar mani vairs nerunā, tie nav draugi varbūt.”
Emsis pats pirms vienpadsmit gadiem atstāja Saeimas priekšsēdētāja amatu viņam nozagtā dolāru portfeļa skandāla dēļ, bet vēlāk tika sodīts par nepatiesu liecību sniegšanu. Lūgts skaidrot, kur viņš uzzināja par Kļaviņam briestošajām nepatikšanām, par kurām partijas biedram stāstījis 15.maija telefonsarunā, bijušais Saeimas spīkers nodemonstrē, ka savu leģendāro daiļrunību nav zaudējis: “Nevaru ne apgalvot, ne noliegt, jo es neatceros tādus stāstus. Es tiešām neatceros. Ja man kāds būtu kaut ko tādu teicis, tad man vajadzētu tā kā zināt. Bet es pašreiz nevaru jums apliecināt, ka es varēju kaut ko zināt tajā laikā tādu, ko kāds cits nezināja. Ja nu vienīgi es kaut ko presē izlasīju, bet nu to es arī tad uzreiz aizmirsu.”
Vairākkārt uzsvēris, ka par saziņu ar Kļaviņu neko daudz neatceroties un runāt par to sevišķi nevēlas, telefonsarunas noslēgumā Emsis dodas uzbrukumā “de facto”: “Bet jūs tā centieties riktīgi, lai tie krievi nāk un uzvar šeit, savādāk te visas nacionālās partijas izskatās pārāk labi. Jums viņas vajag notriekt ar sūdiem tā, ka neviens par viņiem roku neceļ vairāk. (..) Un zin ko es jums vēl pateikšu? Putins jums točna nesamaksās. Ja viņš ir solījis jums samaksāt, viņš nesamaksās par to. (..) Jūs vienkārši nodarbojaties ar nacionālo interešu sagraušanu. Bet ar svešām rokām.”
“De facto” zināms, ka fiksētajā sarunā tika piesaukta Emša tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un citu senu Kļaviņa domubiedru, nesen no Saeimas uz Rīgas Zoodārzu strādāt pārgājušo Ingmāru Līdaku.
Vaicāts, vai viņam skaidrs, kā Emsis varēja zināt un Kļaviņu pabrīdināt par to, ka viņam ir nepatikšanas KNAB un tur kaut kas būtu jādara, Rīgas Zoodārza valdes priekšsēdētājs Līdaka attrauc: “Kā es to varu zināt?” Uz jautājumu, vai tas neizriet no viņu maija sanāksmes pie Brigmaņa, Līdaka sapīkst: “Es vēlreiz saku – tā nebija sanāksme. Mēs kopā ar Induli Emsi divatā uz dažām, apmēram divām, divarpus minūtēm bijām iegājuši pie Augusta Brigmaņa paprasīt, ko viņš domā par Askolda Kļaviņa būšanu vai nebūšānu [ZZS Saeimas vēlēšanu] sarakstā. Brigmaņa atbilde bija, ka tā ir “zaļo” lieta, nevis viņējā. Ja kāds to uzskata par sanāksmi, tad sanāksme ir notikusi. Manā izpratnē tā nav sanāksme, tā nebija sanāksme, tā nevar būt sanāksme.”
KNAB pārraugs, premjers Māris Kučinskis (ZZS) otrdien pirms valdības sēdes par iespējamo informācijas noplūdi apvienības biedram bija neizpratnē: “Tas jau pašam Kļaviņam ir jāprasa.” Vaicāts, vai nevarēja būt tā, ka Emis kaut ko tādu varēja uzzināt un tad deputātam izstāstīt, premjers sāk skaidrot: “Pirmkārt, par visiem deputātiem bija arī jau informācija, kas ir pārkāpuši. Tas ir arī viss tā kā nevienam arī jau nav noslēpums, ka vesela rinda deputātu tiek pārbaudīti. Tas ir viss… jautājums ir par reputācijas riskiem….” Uz jautājumu, vai runāts par kriminālprocesu vai ko tamlīdzīgu, Kučinskis neatbildēja un turpināja: “…par reputācijas riskiem. Vai ZZS sarakstā ņemt šādus deputātus vai ne.” Vaicāts, vai šāda saruna viņam bijusi ar Emsi, premjers atbildēja: “Man nē, nē.”
KNAB kriminālprocesu pret Kļaviņu sāka 2.maijā. Tomēr nekas par to, ka KNAB vērtētu deputātu degvielas kompensācijas, vismaz publiski nebija zināma līdz pat 21.jūnijam, kad Saeimā atnāca kratīšanas pieprasījums. Mediji par aizdomīgiem kompensāciju gadījumiem ziņoja jau februārī. Tāpēc tā arī nekļūst skaidrs, kāpēc premjers pēkšņi šo tematu aktualizēja. Kučinskis pats to skaidrot nedēļas otrajā pusē vairs nevēlējās, tāpēc to darīja viņa runasvīrs Andrejs Vaivars: “Ministru prezidents pauda savas bažas par Askolda Kļaviņa reputāciju vienā no ZZS sēdēm. Viss pārējais, kurš ko kam ir zvanījis, kam nav, kurš ko ir runājis – tas nav jautājums premjeram.” Vaicāts, vai premjers to pauda frakcijas sēdē kaut kad drīz pēc publikācijām februāra vidū vai tomēr maijā, kad jau bija uzsākts kriminālprocess, viņa preses sekretārs atbildēja, ka to nezinot.
Rīgas domes deputāte no Jaunās konservatīvās partijas, bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe šonedēļ publiski izplatītā video apgalvoja, ka informācijas nopludināšanā vainojams KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, kurš par gaidāmo Kļaviņa kratīšanu esot brīdinājis Kučinski. Tomēr prokurors Modris Adlers, kurš veica pārbaudi par KNAB sniegto informāciju, uzsver – ziņojumā šādu faktu neesot. Pēc pusotra mēneša ilgās pārbaudes Adlers pieņēma nepārsūdzamu lēmumu – nesākt kriminālprocesu par informācijas noplūdi, jo izmeklēšanai netika nodarīts kaitējums, turklāt noklausītās sarunas dalībniekiem nekas daudz neesot bijis zināms.
“No šī te [KNAB] ziņojuma vien jau ir redzams tas, ka šiem sarunas dalībniekiem nav zināms par esošu kriminālprocesu. Un viņiem ir kaut kādas informācijas par pārbaudes materiālu vai kaut ko citu, iespējams, kaut kādi fragmenti, no kuriem viņi izdara secinājumus un savas darbības veic. Bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka kāds ir izpaudis informāciju no krimināllietas. Turklāt ne šajā ziņojumā, ne procesa virzītāja ziņojumā ģenerālprokuroram nav minēts, ka Ministru prezidents Kučinskis būtu izpaudis kriminālprocesā esošas kaut kādas ziņas. KNAB priekšnieks Straume vispār nav minēts ziņojumā,”apgalvo Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Adlers.
“de facto” arī šonedēļ lūdza KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes interviju, lai skaidrotu, kāpēc pirms nedēļas viņs apgalvoja, ka biroja rīcībā visdrīzāk neesot ziņu par informācijas noplūdi Askolda Kļaviņa lietā. Īsziņā Straume interviju atteica, skaidrojot, ka uzskata: viņam neesot jāpiedalās kādas politiskās organizācijas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā, mēginot atspēkot par viņu izplatītos melus un puspatiesības. “Es neko neesmu pārkāpis,” uzsvēra Straume, un intervijai deleģēja Izmeklēšanas nodaļas vadītāju Inetu Cīruli.
KNAB pārstāve apliecina, ka Kļaviņa lietā visi vajadzīgie pierādījumi tika savākti, jo noplūdes sekas tika operatīvi novērstas, turklāt viņas skatījumā pie deputāta nonākusī informācija sākotnēji nesāka plūst no biroja. “Protams, bažas vienmēr pastāv, bet kā es jau norādīju, mēs arī līdz procesa uzsākšanai prasījām šo informāciju pašai Saeimai. Un līdz ar to tas personu loks paplašinājās un to, ka KNAB pievērš uzmanību šīm kompensācijām, zināja ne tikai izmeklētājs un ne tikai KNAB,” saka Cīrule.
Lai gan juridiski šai lietai ir pielikts punkts, jo Adlera lēmums bija nepārsūdzams, politiski satricinājumi tikai sākas, jo iztaujāt Kučinski par notikušo noplūdi plāno gan Saeimas Nacionālās drošības komisija, gan “Vienotības” frakcija.
Skaidrību par to, kas īsti notika ZZS frakcijas telpā maija vidū un ko tad Emsis pastāstīja Kļaviņam, varētu nest tas, ja KNAB izmeklētāja atslepenotu ziņojumu, ko nosūtīja prokuratūrai. Teorētiski tas varētu notikt pēc tam, kad tiks pabeigta izmeklēšana pamatlietā par deputāta Kļaviņa degvielas kompensācijām.
