KNAB Brokai aizliedzis ieņemt amatu LU un izbraukt no valsts 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien no izolatora atbrīvotajai Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniecei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) aizliedzis ieņemt amatu LU un izbraukt no valsts, noskaidroja aģentūra LETA.
KNAB trešdien no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā atbrīvojis pirmdien aizturēto Broku, kā arī uzņēmējus Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.
Brokas aizstāvis Rinalds Bušs aģentūrai LETA norādīja, ka Broka kategoriski noraida KNAB izteiktos pārmetumus. Advokāts gan uzsvēra, ka plašākus komentārus par biroja veiktajām procesuālajām darbībām viņš nevar sniegt.
Skatieties LNT Ziņu video:
Neminot personu vārdus, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka kriminālprocesā trīs personas atzītas par aizdomās turētajām.
KNAB skaidroja, ka atbrīvojot no īslaicīgās aizturēšanas vietas, aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām. LETA zināms, ka KNAB Brokai papildus aizliedzis ieņemt amatu LU. Universitāte jau otrdien publiski paziņoja, ka Broka uz izmeklēšanas laiku ir atstādināta no rektora vietnieces amata.
KNAB arī informēja, ka kriminālprocesā veiktas vairāk nekā 15 kratīšanas un vairākas izņemšanas gan uzņēmumos, gan personu dzīvesvietās.
Patlaban izmeklētājs izvērtē iegūto informāciju, un veic citas neatliekamās procesuālās darbības, līdz ar to plašāka informācija izmeklēšanas interesēs netiks sniegta.
Tāpat KNAB vērš uzmanību, ka ziedošana sabiedriskajām organizācijām, tai skaitā sporta un kultūras, ir vērtējama kā sociāli atbildīga rīcība, ja tā tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpat iepirkuma komisijas locekļiem jāievēro likums, tostarp, iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi, piemēram, iepirkuma komisijas loceklis nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīts ar kandidātu vai pretendentu.
KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs ir ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. LETA zināms, ka iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA “Roadeks”, kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina “Firmas.lv” pieejamā informācija.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.
Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.
Konkursa pirmā kārta bijusi atklāta, un tai pieteicās septiņi uzņēmumi. Saņemot piedāvājumus, otrajā posmā iekļuva mazāk uzņēmumu, taču to skaits publiski netiek atklāts. Uzņēmumu sākotnēji piedāvātās darbu izmaksas bijušas pārāk augstas, tāpēc augstskola pārskatījusi projektus, kam sekojuši arī jauni piedāvājumi. Šajā ceturtdienā, 11.jūlijā, plānots atvērt precizētos piedāvājumus. Augstskolā cer, ka iepirkuma uzvarētāju izdosies noskaidrot tuvākajās nedēļās, aģentūrai LETA otrdien pauda rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne.
Megne norādīja, ka LU pagaidām neesot pilnīgi skaidrs, ar kādu no LU iepirkumiem saistīts kriminālprocess – neskaidrību radot KNAB publiski paustā informācija par kriminālprocesā iesaistītajām amatpersonām.
Megne pastāstīja, ka konkursa pirmajā posmā bija pieteikusies arī būvfirma “Skonto būve”, taču viņa neatklāja, vai uzņēmums izturējis konkursa pirmo kārtu un vai tas turpina pretendēt uz Rakstu mājas būvniecību.
Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas “Skonto būve” daļu, bet Milleram – 5%, liecina “Firmas.lv” informācija.
Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.
