KNAB aizdomas par valodas apliecību tirgošanu 3
Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) izmeklē, vai Latgalē desmit ārvalstnieki mēģinājuši iegūt nepieciešamo valodas prasmes kategoriju par naudu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, pretendentam ir jāiesniedz valsts valodas prasmes apliecība par to, ka pārzina latviešu valodu pamatlīmenī. Tas ir jāpierāda eksāmenā, taču izmeklētājiem ir aizdomas, ka šiem trešo valstu pilsoņiem ir nelikumīgi izpalīdzējušas dažas latviešu valodas skolotājas un nu jau bijusī Valsts izglītības satura centra (VISC) valodas prasmes pārbaudes komisijas sekretāre Daugavpilī.
“Pastāv aizdomas, ka tas eksāmenu kārtošanas lieluma īpatsvars tajā reģionā [Daugavpilī] ir patiešām bijis varbūt tāpēc, ka tur ir bijusi iespēja to nokārtot šādā veidā. Bet tās ir tikai aizdomas, es nekādus apgalvojumus neizteikšu,” par valsts valodas prasmes pārbaudēm, kuras organizēt ir VISC uzdevums, “de facto” teica KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
VISC apkopotā statistika liecina, ka pērn vairāk nekā ceturtā daļa pretendentu valodas apliecību centušies iegūt Latgalē, no tiem vairāk nekā 750 – Daugavpilī. Visbiežāk apliecības iegūt centušies tie, kuriem tās nepieciešamas darbam, tomēr 8% gadījumu pagājušajā gadā bija saistīti ar vēlmi saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Daugavpilī šādi eksāmeni vismaz reizi mēnesī notika Lietuviešu biedrībai piederošajā ēkā Teātra ielā 8 pavisam netālu no pilsētas domes. VISC šai namā īrēja telpas – dažas stundas mēnesī uz pārbaudes laiku. Šāda pārbaude notika arī brīvdienās pirms divām nedēļām, kad pēkšņi tur ieradās negaidīti viesi – KNAB ar Valsts robežsardzes papildspēkiem.
Aizturēšanas notika gan sestdien, gan svētdien, un iesaistīto personu skaits ir visai iespaidīgs, atklāj KNAB priekšnieks: “Tur patiešām bija gan aizturētas personas, kuras šo prettiesisko labumu deva, gan tās, kuras, iespējams, bija starpnieki un līdzdalībnieki, gan tās, kurām bija jāpieņem lēmumi – savā ziņā amatpersonas attiecībā uz šo valsts valodas eksāmena kārtošanu. (…) Tika aizturētas faktiski 15 personas. Desmit no tām – citu valstu pilsoņi, trešo valstu pilsoņi, pārējās – Latvijas rezidenti.”
No ārvalstniekiem četri ir Krievijas pilsoņi, taču starp aizturētajiem ir arī citu NVS valstu un atsevišķu Āzijas valstu pārstāvji. KNAB uzskata, ka viņu mērķis bija iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, kas dod arī tiesības brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību.
VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva atzina, ka notikušais met ēnu uz visiem pārējiem ekspertiem un arī uz VISC kā iestādi.
Kriminālprocess šobrīd ir uzsākts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem. Panti par prettiesiska labuma pieņemšanu un došanu KNAB lietās figurē visai bieži. Citādi ir ar pirms dažiem gadiem Krimināllikumā iekļauto normu “ļaunprātīga nodrošināšana ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā”. Gadījumos, kad bijis mantkārīgs nolūks, darbojusies grupa vai izpalīdzēts vairākām personām likumā paredzēts sods līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Paralēli KNAB sāktajam kriminālprocesam, VISC ir uzsācis savu dienesta pārbaudi, lai izvērtētu arī ierēdņu rīcību un mazinātu korupcijas riskus nākotnē. To plānots pabeigt divu nedēļu laikā.
