KM noraida VK pārmetumus par administrācijas izmaksām 0
Kultūras ministrija (KM) noraida Valsts kontroles (VK) pārmetumus par administrācijas izmaksām 64 000 eiro apmērā, ko ministrija esot nelietderīgi tērējusi 2012. un 2013.gadā dotāciju piešķiršanai un uzraudzīšanai.
Kā informēja KM, ministrijai ar likumu noteikts, ka jāizskata visas vēstules un iesniegumi, tostarp arī lūgumi par finanšu atbalstu kultūras projektiem. KM darbinieki vēstules izskatot kā vienu no saviem ikdienas darba pienākumiem, un nekāda papildu darba samaksa par lūgumu izskatīšanu netiekot maksāta.
VK esot aprēķinājusi administratīvos izdevumus 64 000 eiro apmērā, pieņemot, ka KM administrācijas izdevumi ir proporcionāli piešķirtajām dotācijām biedrībām un nodibinājumiem, kā tas ir Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF).
KM neesot finansējuma sadaļas, kas iezīmēta projektiem. Ministrijā uzskata, ka VK ziņojumā norādītie četri gadījumi divarpus gadu laikā nevar tikt uzskatīti par masveida parādību.
Finansēšanas līgumi ar biedrībām un nodibinājumiem par atbalstu privātu kultūras iniciatīvu īstenošanai tiekot slēgti, ja iniciatīva ir būtiska kopējā Latvijas kultūrainā. Šai gadījumā finansējums tiekot piešķirts, pamatojoties uz valsts budžeta apakšprogrammas finanšu līdzekļu sadales koordinācijas komisijas lēmumu. Ministrija finansēšanas līgumus ar biedrībām un nodibinājumiem slēdz arī attiecīgajam gadam uz vairāku gadu līdzdarbības līguma konkursa pamata. Līgumi tiek slēgti arī atbilstoši nozari regulējošajam normatīvajam aktam. Piemēram, Muzeju likums paredz, ka arī privātam akreditētam muzejam, kas var būt arī biedrība, ir tiesības saņemt valsts budžeta līdzekļus noteiktu projektu īstenošanai. Finansēšanas līgums tiek slēgts arī par tādu kultūras projektu atbalstīšanu, kas ir noteikti KM noslēgtajos starpvaldību līgumos.
KM ir pārliecināta, ka VKKF stratēģijā iezīmēto kompetenču sadalījumu būs iespējams īstenot, kad to atļaus Latvijas kultūras budžets. Šobrīd, lai īstenotu valsts kultūrpolitikas mērķus, atsevišķos gadījumos, kā, piemēram, valstiski nozīmīgu pasākumu īstenošanai, ministrijai nākoties kombinēt finansējumu no abiem avotiem – gan VKKF, gan KM. Finansējamās pozīcijas gan netiekot dublētas. Neviens gadījums, kad vienlaikus gan VKKF, gan KM finansē viena pasākuma vienu un to pašu izdevumu pozīciju, nav konstatēts, informēja ministrijā.
KM apņēmusies ieviest visus sešus VK ieteikumus trūkumu novēršanai. KM jau veikusi pasākumus, lai plānošanas dokumentos tiktu norādīti konkrēti veicamie uzdevumi, kuros ir plānots iesaistīt nevalstiskās organizācijas (NVO), un to sasniedzamie rezultāti. KM darba plānam 2015.gadam esot pievienots pielikums, kurā norādīti uzdevumi, kuros plānots 2015.gadā iesaistīt NVO, un to sasniedzamie rezultāti.
Līdz 2015.gada 1.jūlijam KM plāno pārskatīt kārtību, kādā tiek piešķirta dotācija biedrībām un nodibinājumiem. VK ministrijai bija ieteikusi veikt nepieciešamās darbības, lai biedrībām, nodibinājumiem dotāciju piešķiršanas un izlietojuma uzraudzības funkcijas tiktu veiktas centralizēti – vienā administratīvajā aparātā, tādējādi samazinot valsts budžeta līdzekļu nelietderīgas izlietošanas risku.
Līdz šī gada 1.decembrim KM pārskatīs un precizēs iekšējo normatīvo aktu, nosakot papildu prasības biedrībām un nodibinājumiem. VK ministrijai un VKKF bija ieteikusi veikt nepieciešamās darbības, lai biedrībām un nodibinājumiem netiktu piešķirti valsts budžeta līdzekļi bez izvērtējuma, vai tās deleģētos uzdevumus var veikt vismaz tikpat efektīvi kā valsts iestāde. Finansējumu nevajadzētu piešķirt tādu uzdevumu veikšanai, kuri ir noteikti valsts budžeta iestāžu nolikumos. To nevajadzētu atvēlēt arī tādu preču un pakalpojumu iegādei, kuri ir paredzēti valsts iestādes darbības nodrošināšanai.
VK ministrijai un VKKF ieteikusi veikt arī nepieciešamās darbības, lai novērstu valsts budžeta līdzekļu nelietderīgas izlietošanas risku. KM un VKKF ieteikts pilnveidot dotāciju izlietojuma uzraudzības procesu, lai nepieļautu situācijas, kad dotācijas izlietotas neatbilstoši mērķim.
VK ministrijai ieteikusi pilnveidot dotāciju piešķiršanas procesu, iekļaujot papildu prasības finansējuma saņēmējiem iesniegt finanšu informāciju par iepriekšējā pārskata gada darbību un to izvērtēt. To ministrija plāno izdarīt līdz 1.jūlijam, pārskatot un precizējot iekšējo normatīvo aktu.
VKKF ieteikts pārskatīt budžeta sadales principus pa kultūras nozarēm, lai nodrošinātu Kultūrpolitikas vadlīnijās un VKKF stratēģijā noteiktā izpildi. Līdz 2016.gada 1.novembrim, pēc pētījuma par valsts ieguldījumu (nekustamie īpašumi, materiālā bāze, atlīdzība u.c.) kultūras nozarē analīzes, VKKF nodrošinās jauna finansējuma modeļa par valsts budžeta sadales principiem projekta izstrādi.
Jau ziņots, ka VK revīzijā norādījusi uz KM un VKKF funkciju dublēšanos.
