KM nākamgad dažādiem mērķiem tērēs ietaupītus 607 787 eiro 0
Kultūras ministrija nākamgad dažādu mērķu īstenošanai no ietaupījumiem novirzīs 607 787 eiro, aģentūrai LETA vēstīja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Ministrijas priekšlikumi ietaupījuma izlietošanai izskatīti un atbalstīti šīs nedēļas valdības sēdē, bet ministrijās kopējais nākamā gada budžets vēl tiek precizēts.
No ietaupījumiem lielākā summa – 173 045 eiro – tiks novirzīta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstruēto telpu apkures izdevumu segšanai programmā “Kultūras mantojums”, bet 164 920 eiro šajā pašā programmā tiks novirzīti Rakstniecības un mūzikas muzejam Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” atjaunotā muzeja Pils laukumā 2 uzturēšanai, darbības nodrošināšanai un pārcelšanās izdevumiem.
93 988 eiro paredzēti programmas “Kultūras mantojums” Kultūras informācijas sistēmu centram daļējai ERAF realizēto informācijas sistēmu projektu uzturēšanai, 77 003 eiro šajā pašā programmā tiks novirzīti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai daļējai projekta “Digitālās bibliotēkas izveide – 2.kārta/ Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība” uzturēšanai, bet 38 594 eiro šajā pašā programmā tiks novirzīti Memoriālo muzeju apvienībai EEZ finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” gaitā atjaunoto muzeju filiāļu uzturēšanai Jāņa Akuratera muzejam, Raiņa un Aspazijas mājai, Raiņa un Aspazijas vasarnīcai un Raiņa muzejam “Tadenava”.
No ministrijas ietaupījumiem 33 847 eiro tiks novirzīti Ventspils Mūzikas vidusskolas pagaidu telpu apkures un telpu nomas izdevumu segšanai programmā “Kultūrizglītība”, bet 26 390 eiro – Latvijas Nacionālajam arhīvam programmā “Kultūras mantojums”, lai atgrieztu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” veiktos ieguldījumus izmaksu segšanai, kas netika attiecināti no Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta divās arhīva ēkās – Šampētera iela 16, Rīgā, un Pils iela 86/88, Ventspilī.
Bērziņa-Bebriša atgādināja, ka Kultūras ministrija kā divas būtiskākās prioritātes ir izvirzījusi atalgojumu kultūrizglītības pedagogiem un simtgades programmu. “Tas ir atbalstīts. Papildu līdzekļi piešķirti arī Latvijas Radio džeza bigbenda atalgojumam. Īpaši atzīmējams, ka ir panākts atbalsts mediju atbalsta programmai un šogad sāktās Nevalstisko organizāciju fonda darbības turpināšanai,” klāstīja ministrijas pārstāve.
Kopumā 2017.gadam atbilstoši kultūras institūciju pieprasītajām vajadzībām Kultūras ministrija bija aprēķinājusi pilnīgai to risināšanai nepieciešamo finansējumu 31,3 miljonu eiro apmērā. Attiecīgi tādas pieteiktās problēmas kā mūzikas instrumentu nomaiņa, aktuālie remonti un citas līdzīgas izmaksas ministrija risinās no esošā finansējuma.
Kā katru gadu, arī šoreiz finansiāli ietilpīgu daļu veido Kultūras ministrijas apkopotās kultūras iestāžu vajadzības. Pilnīga kultūras resora pieteikto problēmu risināšana, tostarp kultūras darbinieku atalgojuma palielināšana, rekonstrukcijas, telpu remonti, mūzikas instrumentu nomaiņa, Eiropas Savienības finansēto projektu pabeigšana un uzturēšana un citas vajadzības, 2017.gadā prasītu vismaz 10 509 479 eiro.
Jau ziņots, ka jaunajās politikas iniciatīvās Kultūras ministrijai atvēlēti 1 733 468 eiro. Mediju atbalsta fondam un mediju pratībai novirzīs 1 065 248 eiro, ar 400 000 eiro atbalstīts Latvijas Nevalstisko organizāciju fonds, 173 478 eiro atvēlēti Latvijas Radio džeza bigbenda mūziķu atalgojuma nodrošināšanai, bet 94 742 paredzēti samaksai par reprogrāfisko materiālu reproducēšanu.
Latvijas valsts simtgades programma 2017.gadā jaunajās politikas iniciatīvās atbalstīta ar 5 000 459 eiro.
Jau ziņots, ka nākamgad prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta plānots novirzīt 102,6 miljonus eiro, šonedēļ lēma valdība.
Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017.gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019.gadam.
Tai skaitā neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 8,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019.gadam.
Ministru kabineta sēdē tika izskatīta arī ministriju sniegtā informācija un priekšlikumi par JPI īstenošanai izmantojamajiem izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem iekšējiem resursiem.
Ministru kabineta papildu finansējums nākamgad būs 261 353 eiro apmērā, Ārlietu ministrijas – 1 948 063 eiro, Ekonomikas ministrijas – 4 979 750 eiro, Finanšu ministrijas – 1 800 000 eiro, Iekšlietu ministrijas – 10 190 550 eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas – 186 183 eiro, Zemkopības ministrijas – 7 000 000 eiro, Satiksmes ministrijas – 11 700 000 eiro, Labklājības ministrijas – 13 293 878 eiro, Tieslietu ministrijas – 800 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – 150 000 eiro, Kultūras ministrijas – 1 733 468 eiro, Veselības ministrijas – 3 000 000 eiro.
