KM līdz maija beigām izstrādās kultūras iestāžu darbinieku vidējā atalgojuma pieauguma grafiku 0
Kultūras ministrija (KM) līdz 31.maijam iecerējusi izveidot informatīvo ziņojumu, kurā būs iekļauts kultūras iestāžu darbinieku vidējā atalgojuma pieauguma plānotais laika grafiks, liecina valdības rīcības plāns.
Šis uzdevums ir daļa no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijas, kurā viens no uzdevumiem ir turpināt paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot to ne mazāku kā vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā.
Savukārt līdz nākamā gada 31.decembrim KM iecerējusi veikt pētījumu par nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašnodarbināto kultūras darbinieku atalgojuma situāciju un iespējām to paaugstināt.
Tāpat līdz nākamā gada nogalei KM vēlas pilnveidot kārtību, kādā ar mērķdotāciju tiek piešķirta darba samaksa māksliniecisko kolektīvu vadītājiem. Iecerēts pilnveidot arī šīs mērķdotācijas izlietojuma un kontroles mehānismus.
Kā ziņots, Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, kura pagaidām nav, pirmdien paziņoja Kariņš.
“Nemainot politiku, šī miljarda nav. Ja gribam īstenot visas prioritātes, to var panākt vai nu pārdalot finansējumu, vai arī paaugstinot nodokļus, ko neviens nevēlas. Mums būs jāvienojas kaut kur pa vidu,” atzina premjers.
Pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem uzsvēra, ka 2020. gada budžets sagādās daudz izaicinājumu, jo patlaban līdzekļu ministriju prioritātēm neesot.
“Ironiski, ka ekonomika aug, nodarbinātība palielinās, bezdarbs samazinās, bet liekas naudas valdībai nav. Neviens negribēs runāt par nodokļu palielinājumu, tāpēc būs jāskatās uz ministriju darbības efektivizēšanu un izdevumu pārskatīšanu,” pauda Kariņš.
Šodien valdības apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022. gadam minēts, ka 2020. gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. Pēc Kariņa teiktā, nāksies strādāt, lai fiskālā telpa būtu pozitīva, kā arī būs jāvērtē, kuras ministriju prioritātes būtu atbalstāmas. Starp ministriju prioritātēm premjers minēja administratīvi teritoriālo reformu, kā arī reformas izglītībā un veselības sistēmā.
“Es atsakos strādāt tā, ka katrs nāk ar savu vēlmju sarakstu, visi plēšas un rauj deķi uz savu pusi. Šādi valsts nevar attīstīties. Ministriem būs jālemj par kopīgām prioritātēm. Mūsu valdības grūtākais uzdevums būs tieši 2020. gada budžets. Ja mēs šim tiksim pāri, tad visiem būs skaidra aina, kā valsts attīstīsies,” atzina Ministru prezidents.
