KM latviešu literatūras eksportam pieprasījusi 277 000 eiro gadā; “Latvian Literature” aicina – “Nedzēs ārā!” 0
Kultūras ministrija (KM) latviešu literatūras eksportam turpmākajos trīs gados pieprasījusi 831 000 eiro, aģentūru LETA informēja ministrijā.
KM paredzējusi, ka 277 000 eiro piešķirami ik gadu, sākot no 2020. līdz 2022. gadam, lai varētu turpināt Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu.
Savukārt platforma “Latvian Literature” akcijas “Nedzēs ārā!” ietvaros pieturvietā netālu no Kultūras ministrijas, Krišjāņa Valdemāra ielā 11A, ir izvietojusi vides reklāmu, kurā lūdz Ministru kabinetu turpināt piešķirt atbalstu Latvijas literatūras izdošanai ārvalstīs.
Pagājušajā nedēļā platforma “Latvian Literature” sociālajos medijos aizsāka kampaņu “Nedzēs ārā!”, publicējot video, kurā tiek dramatiski izdzēsti Latvijas literatūras eksporta kampaņas #iamintrovert galvenie varoņi – introvertie rakstnieki I. un I.
Akcijas mērķis ir panākt sabiedrības iesaisti, kopīgi lūdzot Ministru kabinetu pieņemt labvēlīgu lēmumu nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanai platformas “Latvian Literature” darbībai turpmākajos gados.
Šodien akciju papildināja arī pie Kultūras ministrijas izvietotā vides reklāma, kas aicina neizdzēst Latvijas literatūru no pasaules kartes.
“Lai sasniegtu rezultātu, nepietiek ar vienu vienīgu vides reklāmu vai mūsu gadījumā – viena cilvēka dalību Latvijas nacionālajā stendā ārvalstu grāmatu tirgū. Ja nebūs pārējā darba – regulāras kontaktu uzturēšanas, izdevēju, mediju un festivālu vizīšu, literāro aģentu darba, atbalsta izdevējiem un tulkotājiem, rakstnieku dalības festivālos un starptautiskās sadarbības programmās –
akciju komentēja platformas “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka–Mrazauskas.
Valdības sēde, kurā tiks lemts par 2020.gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, tostarp 277 000 eiro papildu finansējuma piešķiršanu platformai “Latvian Literature”, notiks 23.augustā.
“Latvian Literature” aplēses liecina, ka platformas darbības nodrošināšanai pēdējo trīs gadu līmenī nepieciešami 455 000 eiro.
KM norādīja, ka 2019. gada valsts budžeta prioritātēs ministrija prasīja 277 000 eiro Latvijas literatūras eksporta pēctecības nodrošināšanai, tomēr valdība to neapstiprināja. Tāpēc KM rada risinājumu 100 000 eiro šim mērķim novirzīt no Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma.
Kā vienu no risinājumiem, kā varētu turpināt visu trīs Baltijas valstu literatūras eksporta komandu sadarbību starptautisko grāmatu tirgu apmeklēšanai, ministrija saredz, piesaistot tam Baltijas kultūras fonda finansējumu.
Ministrija atzīst, ka platformas “Latvian Literature”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Institūta un KM komanda spēj “cienīgi, interesanti un rezultatīvi iznest mūsu literātu veikumu starptautiskajā arēnā”. Šobrīd ir nepieciešami tikai finanšu resursi, lai turpinātu uzsākto darbu.
“Latvijas valsts simtgades laiks, tā ietvaros pieejamais valsts budžeta finansējums un Baltijas valstu ciešā sadarbība, piemēram, no 2017. gada līdz 2019. gadam rokrokā dodoties uz Londonas grāmatu tirgu, ir pierādījusi, ka Latvijas literāti ir ļoti talantīgi, to darbi spēcīgi un pieprasīti ne vien pašmāju, bet arī starptautiskajos tirgos,” norādīja ministrijā.
Tāpat ministrijā uzsvēra, ka KM Latvijas literatūras eksporta turpināšanai ir valdības deklarācijas Rīcības plānā iestrādājusi apņemšanos nodrošināt pastāvīgu valsts atbalsta sistēmu Latvijas radošo industriju un literatūras eksportam, nodrošinot potenciālajiem un esošajiem radošo industriju uzņēmējiem pieejamus Radošo industriju eksportspējas stiprināšanas pasākumus un atbalsta programmas.
Tai skaitā īstenojot Latvijas dalības sagatavošanu un nodrošināšanu ikgadēji trijos līdz četros starptautiskos grāmatu tirgos ārvalstīs un 60 Latvijas literatūras autordarbu tulkojumu – gadā vidēji divdesmit – izdošanas tiesību pārdošanu ārvalstu apgādiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.