KM februārī plāno publicēt atskaišu tāmes par simtgades finansējuma izlietojumu 0
Nākamā gada februārī Kultūras ministrija (KM) plāno publicēt atskaišu tāmes par valsts finansējuma izlietošanu aizvadītā gada simtgades svinību pasākumos, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Paredzēts, ka svētku pasākumu rīkotāji, kas saņēmuši finansējumu no valsts simtgades svinībām paredzētajiem līdzekļiem, savas atskaites iesniegs janvārī, taču ministrijai vēl nepieciešams laiks to apkopošanai.
Publiskotajās atskaišu tāmēs nebūs iekļauti pašvaldību izdevumi, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu izdevumi, kas kāda pasākuma vai vairāku pasākumu rīkošanu aizvadīto divu gadu laikā finansējuši no pašu līdzekļiem, jo, pēc ministres paustā, tāda apjoma datus nav iespējams apkopot.
Melbārde norādīja, ka 2016.gadā tika apstiprināta svētku programma pieciem gadiem teju 60 miljonu eiro apmērā, taču aptuveni trešdaļu no šī finansējuma veido valsts pārvaldes iekšējos resursos atrasta nauda, kas tāpat ik gadu tiek izmantota dažādiem pasākumiem, piemēram, Saeimas svinīgajām sēdēm un militārajām parādēm.
Jaunās konservatīvās partijas deputāti ministrei vaicāja, vai plānots apkopot arī Rīgas domes izlietotos līdzekļus valsts simtgades svinībām 2018. gadā. Uz deputātu jautājumiem Melbārde atbildēja, ka atskaites apkopos Latvijas valsts simtgades birojs, kurā strādā 11 cilvēki, tādēļ tam nav kapacitātes tik īsā laika posmā apkopot arī pašvaldības tēriņus.
Komisijas sēdē deputāti atkārtoti izrādīja interesi par svētku pasākumu izmaksu pamatotību. Melbarde uzsvēra, ka lielāko daļu jeb vidēji 74% veido tehniskās realizācijas izmaksas, bet autoratlīdzības kopā ar nodokļiem – mazāk nekā 20%.
Tāpat ministre skaidroja, ka svētku laikā novērojama konkurences palielināšanās publisko pasākumu nozarē. “Visiem uz svētkiem vajag monitorus un skatuves, gaismas un skaņu iekārtas. (..) Tāpat vienmēr ar māksliniekiem tiek runāts par samaksu, un viņu vēlmes atalgojuma jautājumā nevar izpildīt. Mākslinieki vienmēr vēlas saņemt vairāk, nekā mēs (ministrija) varam samaksāt,” sacīja Melbārde.
Ministres apgalvojumus apstiprināja Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāve Dace Gaile. Viņa komisijas deputātiem sacīja, ka Latvijā arī ir īpaši izteikta tendence, ka iepirkumā pieteikumu iesniedz tikai viens komersants. Taujāta par iespējām izsludināt starptautiskus konkursus simtgades svētku rīkošanai, Gaile atbildēja, ka tas ir iespējams, taču parasti starptautiski iepirkumi tiek veikti par lielākām summām, kā arī to rīkošana var prasīt vairāk laika.
Kā ziņots, Valsts kontrole veiks simtgades programmas tēriņus 2018.gadā, bet nevērtēs “atsevišķus māksliniekus”, aģentūrai LETA iepriekš sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Valsts kontroliere informēja, ka revīzijas iestāde sāks auditu par simtgades pasākumu finansēšanu 2018.gadā, un rezultāti tiks publiskoti 2019.gada otrajā pusē. Patlaban Valsts kontrole definē revīzijas uzdevumus.
Simtgades svinībām no 2017.gada līdz 2021.gadam indikatīvi atvēlēts 59,1 miljons eiro. No tiem 2017.gadā izlietoti 13,2 miljoni eiro, bet Valsts kontrolē atzina, ka 2017.gadā izlietotais finansējums kopumā ir pārsniedzis plānoto.
