KM atbild LPS, ka finansējumu mākslas un mūzikas skolām aprēķina pilnā apmērā 0
Kultūras ministrija (KM) atbildējusi Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), ka finansējumu mākslas un mūzikas skolām aprēķina pilnā apmērā, ņemot vērā Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzēto skolotājiem apmaksājamo stundu skaitu par viena audzēkņa izglītošanu.
Kā pastāstīja KM pārstāve Baiba Kauliņa, ir vairāki iemesli, kāpēc veidojas atšķirība starp MK noteikumos paredzēto un faktiski nepieciešamo pedagoģisko likmju skaitu programmu īstenošanai.
Kaut arī ministrija pērn nodrošinājusi pedagoģisko likmju apmaksu 100% audzēkņu, tas tomēr nosedz tikai aptuveni 80% no mūzikas izglītības programmu un 93% no mākslas izglītības programmu faktiskajām izmaksām.
Kauliņa skaidroja, ka skolas un arī pašvaldības dod priekšroku lielāka apjoma un finansiāli ietilpīgāku mūzikas izglītības programmu īstenošanai 1.-8.klasē, kuras bērni apgūst paralēli vispārizglītojošajai izglītības programmai, tāpēc pēdējos divos gados pieaudzis audzēkņu skaits tieši šajās programmās. Viņa norādīja, ka bērnu izglītošanai 1.-4.klasē būtu arī lētāka alternatīva.
Pašvaldībās esot atvērtas arī septiņas jaunas mākslas un mūzikas skolas, kuru darbība jānodrošina pašreizējā finansējuma apmērā.
Kopš 2009.gada krasā finanšu samazinājuma mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kad valsts budžeta mērķdotācijas apjoms 2010.gadā bija 10 804 069 eiro, finansējums profesionālās ievirzes programmu īstenošanai ir pakāpeniski pieaudzis par 19%. 2015.gadā valsts budžeta mērķdotācijas apjoms pašvaldību dibinātajām skolām ir 13 226 985 eiro. Kā norādīja Kauliņa, tas gan vēl joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes finansējuma apjomu.
Profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslā un mūzikā ir veiktas saturiskas un kvalitatīvas izmaiņas, ir izstrādāts jauns profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmu mācību plāna paraugs, kas, nesamazinot kopējo izglītības programmas apjomu, paredz samazināt programmu izmaksas. Atbilstoši jaunajam mācību plānam KM 2014.gadā bija sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu no valsts budžeta jaunajās politikas iniciatīvās, bet to nesaņēma.
Profesionālās ievirzes mākslu, mūzikas un dejas izglītības programmu īstenošana tiek finansēta no valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu algām, pašvaldību un izglītojamo vecāku kopīga līdzfinansējuma. Saskaņā ar Izglītības likuma 60.pantu pašvaldības var piedalīties arī izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanā.
Jau ziņots, ka LPS lūdz KM skaidrot, kāpēc mūzikas un mākslas skolas nesaņem 100% valsts finansējuma, kā solīts. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokolā tika panākta vienošanās, ka mūzikas un mākslas skolām tiks paredzēts valsts finansējums 100% apmērā, bet realitātē visi līdzekļi netiek saņemti. Komiteja secinājusi, ka pašvaldībām, izglītības iestādēm un KM ir atšķirīga izpratne, ko šie 100% nozīmē.
Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs Aivars Broks norādījis, ka audzēkņu skaits tikai pieaug, bet finansējums tam netiek līdzi. Pie pašreizējā audzēkņu skaita, kas ir aptuveni 23 000, papildus būtu nepieciešams piešķirt piecus miljonus eiro gadā.
