KM aicina nepiešķirt naudu latviešu valodas kursiem 6
Latviešu valodas kursi valsts valodas apguvei mazākumtautību iedzīvotājiem nav efektīvi, bet viens no sekmīgākajiem veidiem valodas apgūšanai ir dažādi integrācijas pasākumi, šodien Saeimas sēdē sacīja Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA), aicinot noraidīt priekšlikumu budžetā paredzēt 200 000 eiro latviešu valodas kursu īstenošanai.
Saeima šodien vērtēja politiķes Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu trīsgadu budžetā paredzēt 200 000 eiro latviešu valodas kursu īstenošanai Latvijas iedzīvotājiem.
Deputāte pauda, ka līdzšinējā integrācijas politika paredz, ka ir līdzekļi kursiem, kur valodu var apgūt tikai trešo valstu pilsoņi.
“Tādējādi veidojas absurda situācija, ka nevar iegūt atbalstu vietējie iedzīvotāji. 200 000 eiro varētu segt robu integrācijas politikā. Visas norādes par to, ka pilsoņiem pašiem jāapgūst latviešu valoda, neiztur kritiku, jo tad nevar attaisnot nekādus līdzekļus, kas piešķirami diasporas atbalstam, teica Ločmele.
Jansons brīdināja, ka, balsojot par šo priekšlikumu, tiks atņemta iespēja veidot saliedētu sabiedrību, turklāt arī tikšot liegta iespēja piedalīties dažādos integrācijas pasākumos, piemēram, mazākumtautību festivālos. “Esmu tajos piedalījies, un tie notiek valsts valodā,” stāstīja politiķis.
Atsaucoties uz Latviešu valodas aģentūras pētījumu, Jansons uzsvēra, ka Latvijas mazākumtautību vidū latviešu valodas kursi neesot efektīvākie valodas apgūšanas veidi.
“Efektīvāka ir latviešu valodas apguve skolā, darba kolektīvā, saziņā ar draugiem, runājot latviski ikdienas saziņā. Jārada ir vide, lai valoda tiktu lietota,” teica deputāts.
Ločmele aicināja Jansonu apmeklēt latviešu valodas kursus un par tiem visas pretenzijas iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijai. “Jūsu secinājumi sakrīt ar maniem secinājumiem, kas nozīmē tikai vienu – 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā nav normālas metodikas valsts valodas apgūšanai,” teica deputāte.
Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka jautājums par latviešu valodas zināšanām jābalsta faktos. “Iepretī vienas sabiedrības daļas viedoklim, ka daudzi krievvalodīgie nezina latviešu valodu, aptaujā tikai 1% atzina, ka nezina latviešu valodu, bet ļoti vāji vai vāji to zina vēl 18%.
Jautājums, cik daudzi no viņiem vēlas iemācīties labāk, bet viņiem trūkst līdzekļu. Valsts interesēs pavisam noteikti ir, lai šie cilvēki šo valodu iemācītos.
Šaubos, ka viņi to darītu, vēlreiz ejot skolā, kā saka Jansons. Jebkuram Latvijā ir skaidrs, ka lielākā problēma 30 gadu laikā ir latviešu un krievvalodīgo integrācija, bet Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ar šo jautājumu nenodarbojas,” teica Dombrovskis.
Deputāte Evija Papule pauda, ka pēdējos desmit gados SIF strādājis “uz jocīgām nostādnēm”. Viņasprāt, būtu labi, ja SIF pievērstos mazākumtautību kultūras un valodas uzturēšanai Latvijā. “Būtu jocīgi, ja kāda etnisko minoritāšu organizācija savā darbībā runātu tikai latviešu valodā,” teica politiķe.
Parlamentāriete Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pastāstīja, ka šogad viņa piedalījās kādā Latvijas krievvalodīgo jauniešu labdarības pasākumā. “Man bija pārsteigums, ka šiem jauniešiem latviešu valodas prasmes bija vājas. Taču vai tie bija Latvijas patrioti? Noteikti. Vai viņi ir Latvijai vajadzīgi? Jā. Acīmredzot izglītības sistēmā kaut kas nogājis greizi. Neesmu pārliecināta, ka saliedēšanās pasākumos var iemācīties valodu. Lai valodu mācītos, ir jāsēž un jāmācās,” teica deputāte.
Viņa aicināja Nacionālo apvienību (NA) vairāk uztraukties par to, ka Latvijā ir cilvēki, kas nevēlas iemācīties valsts valodu. “Kursi jau nebūtu piespiedu pasākums, bet tiem, kas tiešām to grib. Senie romieši jau zināja, ka vieglāk pakļaut sabiedrību ir, to sadalot. Mums aizvien ir jāveic katrs pasākums, kas sabiedrību saliedē,” akcentēja deputāte.
Politiķis Boriss Cilevičs (S) bija pārsteigts par Jansona secinājumiem, jo starptautisko organizāciju vadlīnijas ir tieši pretējas, uzsverot valodas kursu nozīmi.
Deputāte Jūlija Stepaņenko pauda nožēlu, ka kolēģi no NA tiešām nesaprot debašu jēgu. “Pavisam nesen mums bija debates par medija uzturēšanu mazākumtautību valodās. Saprotu, ka drīz arī nāks iniciatīva par aizliegumu krievu valodā uzrunāt vēlētājus. Man liekas, ka jūs visādos veidos mēģināt liegt iespēju cilvēkiem, kuri tiešām to vēlas, iemācīties latviešu valodu, lai varētu piedalītie aktīvi kopīgi valsts veidošanā un dzīves uzlabošanā. Un tas ir nepiedodami,” teica politiķe.
Viņa uzsvēra, ka latviešu valodas kursi ir ekskluzīva lieta un rindas uz tiem ir ļoti lielas, kas atspoguļo cilvēku vēlmi tajos piedalīties. “Tas ir pat noziedzīgi, ka mēs šos kursus nenodrošinām pietiekamā apmērā. Sabiedrības integrācijas jautājums ir viens no svarīgākajiem nacionālās drošības jautājumiem,” sacīja deputāte.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) uzsvēra, ka nav pieļaujama dažādu valodas apgūšanas metožu pretnostatīšana, savukārt, ja iedzīvotāju interese par iespēju apgūt valsts valodu ir tik liela, tad tā būtu jāatbalsta.
Politiķis Ivars Zariņš (S) uzskata, ka patlaban tiek veicināta segregācija. “NA veido iespēju sev piesaukt piekto kolonnu un iet lāpu gājienos, nevis vairot to iedzīvotāju daļu, kas saprot latviešu valodu un kultūru,” teica deputāts.
Minēto priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja.
