Slavenākie jūtūberi pelna astronomiskas summas: ko iegūst latviešu meitenes? 3
YouTube platforma ļauj teju jebkuram, ja vien pietiek apņēmības un drosmes, kļūt atpazīstamam. Nedaudz darba un elementāras zināšanas video montāžā, un iespējams iegūt desmitiem tūkstošu skatītāju, tikai parādot vien savas skolas somas vai drēbju skapja saturu.
Šeit savu lielo iespēju saskatījuši tā saucamie sponsori, piemēram, apģērbu firmas, kuras uzrunā jaunos censoņus un ar viņu palīdzību popularizē savu produkciju. Varētu domāt – kas gan tur slikts, ja jauniešiem ir iespēja nopelnīt kādu apģērba gabalu vai pat reālu naudu? Taču vienošanās starp nepilngadīgajiem jūtūberiem un sponsoriem lielākoties notiek, neiesaistot nepilngadīgo vecākus, tātad sponsori darbojas pretlikumīgi.
Slavas saulītē
Slavenākie jūtūberi pasaulē pelna astronomiskas summas – piemēram, populārākajai YouTube meitenei Džennai Marblesai (Jenna Marbles) ir 17 miljoni skatītāju, katram viņas video ir vidēji 5 miljoni skatījumu, un varētu šķist, ka viss, ko viņa dara – tikai ākstās un bauda dzīvi. Tomēr ar šo ākstīšanos viņa nopelna vidēji 1200 ASV dolārus dienā, viņas pastkastītē dāvanas no faniem un sponsoriem birst kā no pārpilnības raga. Saprotams, ka Latvija iedzīvotāju skaita ziņā nestāv ne tuvu Amerikai, taču arī mums ir savi jūtūberi, kas ar savu demonstrēšanos internetā pat iemanījušies pelnīt. Kāds ir viņu stāsts?
Anna Ļedovska (14) YouTube gozējas jau divus gadus: “Ar YouTube iepazinos jau tad, kad vecāki caur šo platformu man rādīja multfilmas.” Annai ir 13 000 abonētāji, kuri seko līdzi viņas gaitām: “Šādu sekotāju skaitu savākt bija ļoti grūti – sākumā video savā kanālā ievietoju, turoties pie noteikta grafika, bet tagad, kad sekotāju skaits ir stabils, video veidoju tikai tad, kad ir iedvesma un vēlme. Abonētāji nebeigs skatīties tavu kanālu tādēļ, ka sāksi ievietot video retāk, bet gan tāpēc, ka viņiem nepatiks saturs. Un, ja cilvēki redz, ka tev ir vismaz 500 abonētāji, viņi sāk tev sekot līdzi. Mans kanāls ir par visdažādākajām tēmām, sākot ar receptēm un beidzot ar stila ieteikumiem – viss, kas varētu interesēt Latvijas meitenes. Manus video parasti skatās meitenes vecumā no 8 līdz 18 gadiem.” Annai neviens nepalīdz veidot kanāla saturu, viņai nav menedžera, kā tas ir citiem jūtūberiem: “Menedžeri meklē tie jūtūberi, kuri savu hobiju vēlas pārvērst par darbu. Ar YouTube, protams, var nopelnīt, bet tas ir ļoti sarežģīti. Pati esmu nopelnījusi, bet tā summa ir tik niecīga, ka nav pat pieminēšanas vērta. Esmu sadarbojusies ar „Fantu”, apģērbu firmu “Rosegal”, un sarunas notiek tikai starp mani un sponsoriem.” Kad Anna izdomāja kļūt par jūtūberi, viņu atbalstījusi tikai viena draudzene: “Vecāki uzskatīja, ka tā ir lieka laika tērēšana. Taču, kad sāka augt mans skatītāju skaits, arī tie, kuri iepriekš neticēja, pievienojās manai “atbalstītāju grupiņai”. Protams, jāuzklausa visdažādākā kritika. Un atpazīstamība nereti bojā priekšstatu par mani – cilvēki domā, ka esmu iedomīga, jo esmu populāra. Bet liels pluss ir tas, ka var iepazīties ar daudziem cilvēkiem, ar kuriem citādāk satikties nebūtu iespējams.”
Alises Mankus (14) kanālam līdzi seko apmēram 16 000 skatītāji. Savā pirmajā video viņa rādījusi savas somas saturu, pat neapzinoties, kur tas viņu aizvedīs nākotnē: “Ja godīgi, tajā brīdī nesapratu, ko daru. Tas bija spontāni un neapdomīgi.” Kopš tā laika Alise cītīgi strādājusi, lai piesaistītu savus skatītājus: “Tas nebija viegli. Manuprāt, video jāpublicē vismaz reizi, divas mēnesī. Protams, ir cilvēki, kas taisa pat vairākus video nedēļā, bet man tam neatliek laika.” Arī Alise savā kanālā visu dara pati – filmē, montē, domā jaunas, oriģinālas idejas, lai pārsteigtu savus skatītājus: “Dažreiz iedvesmojos no citiem jūtūberiem, bet lielākoties visas idejas ir manis pašas. Man šis process ļoti patīk, vienkārši ņemu kameru un filmēju. Mans ieteikums – esi tu pats. Mana kanāla saturs ir ļoti daudzveidīgs – modes un skaistuma padomi, video, kuros izpildu dažādus izaicinājumus. Protams, ir brīži, kad tas viss kļūst apgrūtinoši, jo prasa daudz laika, arī līdzekļus, ja vēlies, lai viss ir kvalitatīvi. Bet ilgākā laikposmā pūles atmaksājas. Pluss ir sponsori, kuri tevi atrod tad, kad esi sasniedzis apmēram 10 000 abonētāju skaitu. Ir forši, ka, darot to, kas man patīk, varu iegūt arī kādu materiālu labumu. Mani sponsori ir apģērbu veikali “Romwe” un “Shein”, kas sūta man drēbes, kuras reklamēju savos video. Noteiktas summas robežās varu izvēlēties drēbes pati, tādēļ jau kādu laiku varu neiet uz veikaliem un netērēt naudu apģērbam. Ar sponsoriem par visu vienojos pati, bez vecāku līdzdalības. Esmu nopelnījusi arī reālu naudu – piemēram, sadarbojoties ar Atlants.lv, esmu nopelnījusi 120 EUR – tā ir vietne, kurā var ievietot savus skolas darbus un tos pārdot kādam par noteiktu summu. Es vienkārši dažos video sākumā par to pastāstu. Mīnuss noteikti ir nelabvēlīgā popularitāte. Uz mani reizēm rāda ar pirkstiem sabiedriskās vietās – kaut ko bļauj, smejas, tas ir nepatīkami. Ir bijuši brīži, kad tieši negāciju dēļ vēlos pamest YouTube. Bet ir arī pozitīvie komentāri, cilvēki, kuri saka, ka iedvesmoju viņus. Un, pateicoties šai platformai, esmu kļuvusi daudz drošāka. Man vairs nav problēmu uzstāties publikas priekšā. Ir bijusi ideja censties ‘izsisties’ arī globāli, taču es nejūtos brīvi, runājot angliski.” Alises vecākiem nav nekādu iebildumu pret to, ko viņa dara, taču viņa pati piekrīt, ka jābūt uzmanīgai, jo tomēr viņas video var redzēt jebkurš, ja ir vēlēšanās.
Bet Paulas Birznieces (14) vietā uz manu aicinājumu sniegt interviju atbild viņas menedžeris Armands. Pati Paula sarunas laikā skaidro, ka “Armands ir cilvēks, kurš atbild par manu epastu, sazinās ar sponsoriem, tad vienojas ar mani un es izdaru to, ko viņi ir sarunājuši. Vēlējos papildus palīdzību tādēļ, ka YouTube manā dzīvē aizņem pārāk daudz laika. Neuzskatu, ka šis ir mans darbs – tas ir tikai hobijs. Arī skatītāji ir sapratuši, ka kanālā lieku video tikai tad, kad man ir ko teikt – viņi vairs neprasa, kādēļ neievietoju video, kur esmu palikusi, nepieprasa, lai kaut ko uzfilmēju. Ikdienā cenšos būt aktīva savos sociālo tīklu kontos “Instagram”, “Snapchat” – tur atspoguļoju savu ikdienas dzīvi, to, ko nevar redzēt manā kanālā. Ko rādu saviem skatītājiem? Tās ir ikdienišķās situācijas, piemēram, kā iepērkos, kā satiekos ar draugiem, kā pastaigājos utt. Ik pa laikam, protams, aizdomājos par to, ka varbūt vajadzētu piebremzēt ar savas dzīves demonstrēšanu, taču esmu pieradusi pie šāda dzīvesveida.” Meitene gan nepelna reālu naudu, veidojot video, taču sadarbība ar sponsoriem izpaužas šādi: “Mani sponsori ir dažādas apģērbu firmas. Viņi atsūta, piemēram, somu, un tad man tā ir jāparāda kādā no maniem video. Pēc tam soma paliek kā atalgojums. Mani vecāki netiek informēti par sponsoriem – tā ir mana lieta, par kuru uzņemos atbildību. Ļoti uzticos savam menedžerim, kurš iepazīstina mani ar piedāvājumu, un tad kopīgi izlemjam.” Arī Paula atzīst, ka lielākais pluss, ko devusi YouTube platforma, ir iegūtā pārliecība pār sevi.
Sindijai Lozgačovai (17) YouTube līdzi seko 37 tūkstoši cilvēku: “Kad es sāku taisīt video, nevienam latviešu jūtūberim nebija pat 10 000 skatītāju, nebija arī tik daudz jūtūberu kā tagad. Bet es nevienā brīdī neesmu koncentrējusies uz sekotāju skaitu un popularitāti – tā vienkārši bija veiksme. Neuzskatu, ka esmu populāra. Protams, ir smieklīgi atgadījumi, kad cilvēki uz ielas un citās sabiedriskās vietās cenšas mani slepeni nofotografēt, kamēr neskatos. Tad draudzenes saka – eu, viņš tevi fotografē!” Sindija uzskata, ka Latvijā ar YouTube noteikti nevar nopelnīt tik lielas summas, kā tas iespējams, ja video tiek veidoti ārzemju auditorijai: ”Runājot latviešu valodā, nav iespējams nopelnīt ne tuvu tik daudz kā gadījumā, ja runā angliski. Taču ir iespēja reklamēt produktus un pakalpojumus, un iegūt naudu tādā veidā. Man YouTube ir hobijs, kas sniedz iespēju nopelnīt kabatas naudu, reklamējot dažādus produktus, un nopirkt sev kaut ko foršu. Konkrētu firmu nosaukumus, ar kurām sadarbojos, gan neuzskaitīšu.” Sindija savā kanālā lielākoties darbojas viena pati: “Man reizēm palīdz viens labs draugs, kurš konsultē mani brīžos, kad saņemu sadarbības piedāvājumus un pati nezinu, kam teikt jā un kam — nē.” Par lielāko plusu viņa uzskata iespēju iepazīties ar radošiem, mērķtiecīgiem un talantīgiem cilvēkiem.
