Latvija pavasarī parādīja, ka mūsu valsts iedzīvotāji spēj savākties! Kāda būs dzīve klusuma periodā līdz 11. janvārim? 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan jau gandrīz pusotru mēnesi valstī ir ārkārtējā situācija, tomēr saslimstība ar kovidu nesamazinās. Saslimstības un mirstības līkne aug, tāpēc valdība vakar nolēma pirms Ziemassvētkiem un jaunā gada sagaidīšanas ieviest vēl stingrākus noteikumus, tādējādi cerot maksimāli samazināt kontaktus starp cilvēkiem.
“Mēs paliekam mājās, mēs nepulcējamies, mēs nesatiekam citus ārpus mūsu mājsaimniecības,” aicināja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele, ņemot vērā epidemiologu ieteikumus, lūdz svinēt Ziemassvētkus un sagaidīt jauno gadu bez ciemiņiem – tikai savā ģimenē jeb vienā mājsaimniecībā. Tiesa, nav liegts nedaudz plašākā lokā svētkus atzīmēt ārpus telpām pie dabas krūts.
“Esam vērtējuši “Latvijas Mobilā telefona” un Latvijas Universitātes pētnieku piedāvātos cilvēku mobilitātes datus. Šī analīze nepārprotami liecina, ka darbdienās tirdzniecības centros ir vērojama ārkārtīgi intensīva cilvēku kustība, kas ir faktiski gandrīz tikpat intensīva kā 2019. gadā, kad pandēmijas nebija. Bet būtisks mobilitātes kritums ir vērojams sestdienās un svētdienās, kad ir spēkā stājušies noteikti tirdzniecības ierobežojumi, atstājot pieejamu pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.”
“Tieši balstoties uz šiem absolūti nepārprotamajiem datiem, tika lemts par papildu ierobežojumiem. Tas nozīmē, ka nosacījums par pirmās nepieciešamības preču un pārtikas preču tirgošanu tiek pagarināts līdz 11. janvārim,” pastāstīja Viņķele.
Valdība, ņemot vērā cilvēku neapmierinātību ar Ministru kabineta akceptēto pirmās nepieciešamības preču sarakstu, ko drīkst un ko nedrīkst tirgot, tomēr to ir pārskatījusi un papildinājusi ar saimniecībai un ikdienai nepieciešamām lietām. Piemēram, skaidu briketēm, spuldzēm, baterijām, mobiliem tālruņiem un citām lietām. Taču tik un tā ārpusē nesaprotamu iemeslu dēļ ir palikušas atsevišķas cilvēkiem ļoti nepieciešamas preces.
Lielveikalu stendos blakus žurnāliem ir arī nākamā gada kalendāri, ko gada nogalē sev un tuviniekiem pērk daudzi iedzīvotāji. Bet kalendāri diemžēl nav atļauto preču sarakstā. Iznāk, ka nākamo gadu sagaidīsim bez kalendāra?
Viņķele atzina, ka kāds varbūt jutīšoties apbēdināts, ka nevarēšot nopirkt tik daudz dāvanu, cik gribētos, bet kalendāri taču ir pavisam elementāra dzīves nepieciešamība, nevis kāda īpaša prece, bez kuras ikdienā var iztikt.
Sākot no pirmdienas, trīs nedēļas būs jāaizmirst par frizieru un skaistumkopšanas salonu apmeklējumiem, bet pie kurpniekiem un uz ķīmiskajām tīrītavām gan būs ļauts doties. Lai mazinātu cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās, samazināts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās, nosakot, ka tur uz vienu apmeklētāju jāparedz 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpas platības.
No pirmdienas vairs nevarēs viens pret vienu nodarboties ar amatieru mākslu, interešu izglītību, kā arī doties uz sporta klubiem, lai tur trenētos kopā tikai ar savu treneri. Varēs trenēties vienīgi ārpus telpām 10 personu sastāvā. Priecīga ziņa ir slēpotājiem, jo slēpošanas trases drīkstēšot darboties, vienīgi slēpju noma atļauta tikai ārpus telpām. Būs atļautas individuālās medības, bet par medībām ar dzinējiem var nesapņot vismaz trīs nedēļas.
Infektologs Uga Dumpis norādīja, ka visām valstīm nesokas vienādi ar kovida apkarošanu. Piemēram, Somija un Norvēģija ir spējusi kontrolēt infekcijas izplatību ar mazākiem ierobežojumiem nekā Latvija.
“Tas notiek, sabiedrībai saliedējoties. Ir valstis, kuras ar lielākiem ierobežojumiem, pat ar pārvietošanās ierobežojumiem, nespēj kontrolēt infekciju. Latvija pavasarī parādīja, ka mūsu valsts iedzīvotāji spēj savākties. Ir zinātniski pamatots, ka ierobežojumiem ir jādarbojas. Pēdējie valdības lēmumi šos noteikumus ir padarījuši vienkāršākus,” sacīja Dumpis.
Lai gan jau iepriekš tika noteikti ierobežojumi cilvēku skaitam tirdzniecības vietās, kā arī kvadratūra uz vienu pircēju, tie netika ievēroti. Ierobežojumi tiek pastiprināti pusotru mēnesi, bet saslimstība turpina pieaugt. Kā to izskaidrot?
Viņķele atzina, ka valdība neesot savu uzdevumu izpildījusi uz desmit, jo ierobežojumi negāja rokrokā ar nekavējošu atbalsta pasākuma kopumu, kurš cilvēkiem radītu drošības izjūtu, ka, pārtraucot gūt ienākumus, tie tiks kompensēti. Daudzi nav ievērojuši ierobežojumus, jo jutuši apdraudējumu savu ikdienas ienākumu nodrošināšanai.
Valdības pieeja ierobežojumiem ne vienmēr bijusi skaidra un konsekventa, jo valdību veido piecas partijas un to uzskati un izpratne atšķiras. Jāņem vērā arī sabiedrības lielais nogurums no kovida pandēmijas – nav zināms, kā un kad tā beigsies.
Ja daļa sabiedrības turpinās ignorēt valdības noteiktos ierobežojumus un inficēto skaits nākamajās desmit dienās turpinās pieaugt, valdība lems par plašāka spektra pārvietošanās ierobežojumiem.
“Šis lēmums ir gandrīz vai kā nozieģelēts. Bet, ja inficēto līkne stabilizējas un cilvēku koncentrēšanās vietās, kur tas šobrīd notiek, samazinās, tad šis lēmums par stingrākiem ierobežojumiem var tikt vērtēts,” sacīja Viņķele.
