** 0
Neiestrēgt izjūtās. Cilvēkam ir paradums iestrēgt savās izjūtās. Līdzīgi ir ar autodzinēju: tas darbojas, maļ un griež, nesaprotot, ka mašīnas ritenis grimst arvien dziļāk staignajā purvā. Šajā mirklī nevajadzētu kārpīties un plosīties, bet atlaist sajūgu un braukt tālāk. Kāpēc nesanāk? Pietrūkst zināšanu! Redzamā pasaule, kurā dzīvojam, apgādā ar to, kas tai svarīgs. Zib reklāmas, traucas laiks un domu virtenes. Pietrūkst tik ļoti svarīgā – attiecību kultūras. Iestrēgstot nosodījumā, tiekam ierauti ciešanu virpulī. Domas materializējas, izveidojas nevēlamais, tas, ko negribam saņemt. Lieki esam barojuši iestrēgušās domas ar dievišķo enerģiju. Domu un izjūtu katlā viens un tas pats, kaut gan jau sen izvārījies un gatavs. Ja viss skaidrs, jāiet tālāk!
**
Laimīgs tas, kam pietiek. Bruņojies ar gudrību, cilvēks nemētājas no vienas vietas uz otru, bet paliek savā vietā un gūst labumu, kas viņam pienākas. Laimīgs ir tas, kuram pietiek ar to, kas ir, nevis nemitīgi ilgojas pēc tā, kas sapņos rādās. Viss vajadzīgais mums tiek dāvāts.
Harmonija ir tad, kad garīgais un materiālais ir sabalansēts. Trūkumi domāti, lai censtos tos pārvērst pieredzē, atziņu bagāžā, kas māca izprast zīmes, ar kurām tiekam brīdināti. Atliek tikai lūgties, lai Jēzus Kristus dod gudrību!
**
Kā atšķiras dzīves uztvere. Pārliecināta cilvēka domāšana balstīta uz pozitīvas nots. Tāds cilvēks sevi un savu veikumu uztver bez agresijas un panikas. Viņa iekšējā vērtību skala – pozitīvo vērtēt kā pašsaprotamu lietu, bet negatīvo – nesaspringstot, kā pārejošu nejaušību, kas drīz beigsies. Turpretī nepārliecinātais, negatīvi noskaņotais negatīvo uztvers kā speciāli pret viņu vērstu, savukārt pozitīvo – kā nejaušību, kuru nav cienīgs saņemt. Tādam cilvēkam komplimenti būs nepieņemami, bet apvainojumi – kā atdzīvinātājzāles stresa uzkurināšanai.Šādi dalīts pasaules uzskats liek vieniem priecāties, bet otriem – ciest.
