“Pēc iespējas ātrāk ir jāapzina seno sēklu un augu mantojums.” Kļūsti par augu vēstnieku! 5
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Dodamies pie kaimiņiem, apspriežamies ar draugiem un pārbaudām savus sēklu krājumus – pēc iespējas ātrāk ir jāapzina seno sēklu un augu mantojums,” uz pavasara rosību iedvesmo mantoto kultūraugu zīmola veidotāja, sēklu maiņas organizatore Sandra Stabinge.
Par mantotajām sēklām un augiem uzskatāmi tādi, kuri ilgu (vismaz 30 gadus) laiku loloti – ievākti vai audzēti Latvijas teritorijā.
Sandra Stabinge mudina kā vērtību apzināties arī tos augus, kuri jau izsenis kupli un veselīgi aug vecmāmiņu dārziņos. Piemēram, neparasta peoniju šķirne, ābele ar sevišķi gardiem augļiem u. c.
Veido sēklu punktus
Tie, kas vēlas palīdzēt šim dzīvi zaļajam mantojumam nepazust, var kļūt par mantoto sēklu koordinatoriem un vēstniekiem. Var darboties tikai savā pagastā, savā draugu lokā, taču vērtīgāk ir iesaistīties kopīgajā tīklā, kas aptver visu Latviju.
Sandra Stabinge aicina izveidot arī sēklu maiņas punktus, kurus koordinētu šie sēklu vēstnieki. Bieži vien par šādiem sēklu vēstniekiem piekrīt kļūt ciema bibliotekāri, kurus pazīst visi vietējie.
Permakultūras biedrība topošajiem sēklu vēstniekiem rīko arī apmācības. Vēl var pagūt pieteikties uz tiešraides lekciju par sēklu maiņas punktu organizēšanu, kas notiks 9. martā (vairāk informācijas vietnē http://www.mantots.permakultura.lv).
Vāc un apkopo ziņas
Neatliekamais darbs tagad visiem dārzmīļiem – iet aprunāties pie sētas vai piezvanīt kaut tuvākajiem kaimiņiem, jo īpaši senioriem, lai uzzinātu, ko viņi savā dārzā audzē.
Svarīgi līdz pavasarim jau atrast tos, kam ir vērtīgas lietas, un tos, kas arī vēlētos savā dārzā šos retumus. Piemēram, Ziemeļkurzemes dārzu lielās, ražīgās jāņogas, dažādus dārza pupiņu brīnumus no Latgales vai izsenis audzētu zemeņu ūsiņu.
Ja pat ar stādmateriālu apmainītos kaut daži augu draugi, tā jau būtu lielāka turpmākās eksistences garantija augam.
Sandra un domubiedri jau ir devušies vairākās ekspedīcijās pa Latviju un apzinājuši daudz augu, iepazinuši to audzētājus. Dažkārt šo augu un ar tiem saistīto notikumu stāsti vien ir romāna vērti.
Teorētiski visi ir gatavi dalīties ar stādmateriālu, taču ne visi ir ar mieru, ka pēkšņi viņu sētā sāks nākt sveši cilvēki un prasīt puķu stādus vai sēklas.
Arī tādēļ ir vajadzīgs kāds uzņēmīgs cilvēks – sēklu vēstnieks, kas būtu ar mieru savā reģionā kļūt par starpnieku starp tiem, kam ir sēkliņas, un tiem, kas vēlas papildināt savas kolekcijas.
Ne pērk, ne pārdod
Šim pasākumam nav nekā kopīga ar tirdzniecību (atšķirībā no dažādu sēklu kolekcionāru audzētajām sēklām, kuri reģistrējuši savu darbību Valsts augu aizsardzības dienestā).
Sēklu un stādu maiņas interesenti savus dārgumus aicināti tikai mainīt vai dāvināt. Laba prakse bijusi kustības aktīvistu rīkotie sēklu un stādu maiņas tirdziņi, taču pandēmijas ierobežojumu dēļ patlaban tie nenotiek.
Taču zaļais mantojums nevar iztikt bez regulāras atstādīšanas, uzturēšanas. Tādēļ par retumu jau ir kļuvuši vietējie ķiploki, ģimenes sīpolu kloni.
Mantoto dārzeņu augu sēklu un šķirņu kolekciju zinātniskos nolūkos, piemēram, uztur Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse Pūrē, tādēļ par saviem atradumiem var ziņot arī viņai, rakstot pa e-pastu [email protected].
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
