Kļūstam arvien apaļāki? Ap 60% Latvijas iedzīvotāju ķermeņa masas indekss neatbilst normai 2
Normāls ķermeņa masas indekss ir 39,5% iedzīvotāju, bet pārējo iedzīvotāju masas indekss neatbilst normai, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Lieka ķermeņa masa ir 34,6% iedzīvotāju, aptaukošanās – 24,1%, bet nepietiekams svars ir 1,8% iedzīvotāju.
SPKC dati liecina, ka aptaukošanās vairāk raksturīga sievietēm, bet liekais svars – vīriešiem.
Aptaukošanās vērojama 19,5% vīriešu, kā arī 28,3% sieviešu, bet liekais svars ir 39% vīriešu un 30,7% sieviešu. Tikmēr nepietiekams svars konstatēts 1,5% vīriešu un 2% sieviešu.
Normāls ķermeņa masas indekss visbiežāk raksturīgs jauniem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Tāpat vērojams, ka, palielinoties iedzīvotāju vecumam, biežāk vērojams arī liekais svars un aptaukošanās. Nepietiekams svars visbiežāk redzams iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Kaut arī apmēram 60% iedzīvotāju ķermeņa masas indekss neatbilst normai, 54,8% iedzīvotāju savu svaru uzskata par normālu. Lieko svaru saskata 38,8% iedzīvotāju, bet kā nepietiekamu savu svaru vērtē 4,3% iedzīvotāju. Vīrieši retāk nekā sievietes uzskata, ka viņiem ir liekais svars, proti, tā domā 29,3% vīriešu un 47,5% sieviešu.
Daļai jeb 35,2% iedzīvotāju ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos pēdējā gada laikā kāds ieteicis samazināt svaru.
20,3% aptaujāto to ieteicis ārsts, 18,3% – ģimenes loceklis, bet vēl 8,4% samazināt svaru ieteikuši arī citi cilvēki. Samazināt svaru ieteikuši arī ārsta palīgi, medicīnas māsas, zobārsti, kā arī citi veselības aprūpes darbinieki.
SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.
