Projektā “Sporto visa klase” iesaistīte skolēni kļūst veiklāki un veselāki 0
“Es vēlētos, lai arī maniem bērniem, kad viņi būs skolēni, būtu iespēja skolā sportot katru dienu. Domāju, ka tā ir vislabākā atbilde uz jautājumu, kā vērtēju projektu “Sporto visa klase”,” tā saka olimpiete, Eiropas čempione tāllēkšanā Ineta Radēviča.
Viņa ir viena no sešiem olimpiešiem, kas līdzdarbojas Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) īstenotajā projektā “Sporto visa klase”. Jau esmu rakstījusi, ka projekta ietvaros sešas trešās klases no dažādām Latvijas pilsētām sporto ik dienu. Paredzams, ka nākamajā mācību gadā projektā iesaistīsies daudz vairāk trešklasnieku. Katrai no klasēm, kas projektā iesaistījušās jau šogad, ir iespēja sadarboties ar kādu izcilu olimpieti, kas uzmundrina skolēnus, piedalās sacensībās, kurās regulāri tiekas projektā iesaistītās klases un neliedz kādu sportisku padomu. Olimpieši palīdz arī skolēniem saprast, cik noderīgs ir sports un cik daudz caur to var sasniegt. Viņi skolēniem neļauj aizmirst arī to, cik svarīgas ir sekmes skolā. I. Radēviča ir Jelgavas 4. vidusskolas 3.c klases skolēnu iedvesmotāja un komandas kapteine. Viņas iespaidā aizvien vairāk mazo jelgavnieču sāk apmeklēt vieglatlētikas treniņus.
“Man par to ir liels gandarījums, jo vieglatlētika ir daudzu sporta veidu pamats. Pēc tās var izvēlēties gandrīz jebkuru sporta veidu. Turklāt vieglatlētika meitenēm noderēs stājai un izturībai,” teic Ineta. Viņa atzīst: projektā “Sporto visa klase” ļoti nozīmīgi ir tas, ka bērni pierod kustēties katru dienu, bet bērnībā gūtie ieradumi bieži vien saglabājas visu mūžu. “Ne visiem vecākiem ir iespēja vadāt bērnu uz sporta nodarbībām, tāpēc skolai jānodrošina pietiekami biežas sporta nodarbības,” saka I. Radēviča. Ja uzreiz nav iespējams sporta stundas nodrošināt piecreiz nedēļā, sporta stundu skaits jāpalielina pakāpeniski.
Pagājušajā piektdienā Rīgas Hanzas vidusskolas sporta hallē notika projekta “Sporto visa klase” dalībnieku sacensības stafetēs. Uzvarēja mājinieki – Hanzas vidusskolas trešklasnieki, taču arī citiem veicās gana labi. I. Radēviča par “savējiem” jelgavniekiem bija tā kliegusi, ka palikusi bez balss.
Inetai prieks, ka iepriekšējās sacensībās, kad klases spēkojās tautas bumbas spēlē, viņas aizbilstamie uzvarēja. Olimpiete stāsta, ka mazos sportotājus satiek vidēji reizi mēnesī. “Vienmēr saku, ka sportot ir svarīgi, bet sekmes tomēr pirmajā vietā. Bērni to uztver nopietni. Viena meitene man šodien saka, lai es nedusmojoties par to, ka saņēmusi kādā priekšmetā tikai piecas balles. Esot jau uzlabojusi šo vērtējumu. Turklāt visa klase apsolījusi, ka sekmes otrajā semestrī būs labākas nekā pirmajā,” atklāj Ineta.
Olimpiskais čempions šķēpmešanā Dainis Kūla toties sadarbojas ar mazajiem sportotājiem no Ventspils 4. vidusskolas. “Parasti ar skolēniem tiekamies sacensību laikā un pirms tām. Pirms sacensībām izrunājam iespējamās problēmas, noskaidrojam, tieši kurā stafetē kurš piedalīsies. Stāstu, ka par neveiksmēm sacensībās nav pārāk jāuztraucas, nav jau dzīvības un nāves jautājums,” tā par savu sadarbību ar trešklasniekiem stāsta D. Kūla. Viņš pamanījis, ka dalība projektā jo sevišķi nākusi par labu skolēniem, kuri ārpus skolas nesporto. Kļuvuši veiklāki, koordinētāki. Tāpēc D. Kūla spriež, ka pareizi būtu palielināt sporta stundu skaitu visiem skolēniem, lai nebūtu tā, ka bērnu fiziskā attīstība atkarīga no šādiem projektiem. “Ne visi bērni ir ideālā fiziskā formā. Ir bērni ar lieko svaru. Jo viņi vairāk kustēsies, jo mazāk būs šādu problēmu, jo arī veselība būs labāka: uzlabosies imunitāte,” spriež čempions. Jo vairāk būs veselu un fiziski attīstītu bērnu, jo vairāk būs arī mazo sportistu, kas regulāri apmeklē, piemēram, vieglatlētikas treniņus. Šobrīd dažkārt treneriem trūkstot bērnu, ko trenēt.
Arī Ivo Lakučs – olimpietis un divkārtējā olimpiskā čempiona BMX riteņbraukšanā Māra Štromberga treneris – “savu” Valmieras Pārgaujas vidusskolas 3.d klasi lielākoties sastop atbildīgākajos brīžos – sacensībās. Bijusi iecere sarīkot tautas bumbas maču starp trešklasniekiem un BMX riteņbraucējiem, taču sportistu slimības dēļ to tomēr neizdevās noorganizēt. “Esmu skolēniem vadījis arī tādu kā psiholoģisko lekciju. Runājām par to, kā uztvert rezultātus. Kā raudzīties uz labu rezultātu, kā uz ne tik labu. Jāsaka gan, ka bērni, par laimi, neveiksmes ātri “sagremo”, saprot, ka jāstrādā tālāk, un ilgi nepārdzīvo. Runājām arī par to, ka ne tikai sportot ir svarīgi, ka vajag arī labi mācīties, veselīgi ēst, laikus iet gulēt. Stāstīju arī par Māri Štrombergu, kuram tāpat rezultāts nav atkarīgs tikai no tā, kā viņš trenējies, bet arī no citiem apstākļiem, piemēram, režīma ievērošanas,” saka I. Lakučs. “Projektā bērniem būtu svarīgi saprast, ka jāsporto prieka pēc, taču, lai būtu rezultāti, svarīgs arī ikdienas darbs.”
Viņš cer, ka projektam “Sporto visa klase” izdosies mainīt “to sistēmu, to domāšanu” un sabiedrība, kā arī ierēdņi un valsts vadītāji sāks apzināties, cik sports ir svarīgs. I. Lakučam šķiet, ka projektā iesaistītie mazie valmierieši pēdējos mēnešos kļuvuši draiskāki un enerģiskāki. “Protams, projektā izmantotā sportošanas metodika ir jāuzlabo, jo ar pirmo šāvienu jau desmitniekā nevar trāpīt, taču projekts jau tagad ir pierādījis, ka piecreiz nedēļā būtu jāsporto visiem skolēniem vismaz sākumskolā,” teic I. Lakučs.
