Latvijas vienīgā snovbordiste – Paula Vītola: uz kalna un dejās jau no trīs gadu vecuma 4
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Snovbords un dejošana – tās ir divas lielas Paulas Vītolas kaislības. 22 gadus vecā rīdziniece šobrīd ir faktiski vienīgā Latvijas snovbordiste, kas piedalās starptautiskās sacensībās.
Paralēli viņa studē psiholoģiju, apsverot iespēju nākotnē darboties Latvijā vēl visai maz apgūtā lauciņā – sporta psiholoģijā.
Tēva iespaidā
Vecāki Paulu virzīja dažādās aktivitātēs jau ļoti agrīnā vecumā – trijos gados viņa gan dejoja “Dzirnās”, gan brauca ar kalnu slēpēm. Tēva Olafa iespaidā visa ģimene aizrāvās ar snovošanu.
“No sešiem gadiem braucu ar dēli. Iespējams, sāktu agrāk, bet vecāki bija dzirdējuši, ka pavisam mazā vecumā tas nav labi veselībai, jo kustība ir nesimetriska,” “Latvijas Avīzei” stāsta Paula Vītola.
Latvijā populārāka ir kalnu slēpošana, ar snoviem aizraujas mazāk. Paula domā – iespējams, slēpošanā viņas ceļš būtu mazliet vienkāršāks, jo ir vairāk klubu un treneru.
Snovbordā nav neviena kluba, un viņa šobrīd ir vienīgā Latvijas sportiste, kas piedalās starptautiskās sacensībās, neskaitot Šveicē dzīvojošo Ediju Kordi un austrālieti ar latviešu saknēm Drjū Pauelu, kurš nesen ieguvis Latvijas pilsonību.
Paulas tēvs startējis vietēja mēroga sacensībās, Latvijas olimpiādē pat ieguvis otro vietu un uzņēmies meitas trenēšanu.
“Viņš man ir viss – arī menedžeris, sponsors, šoferis. Forši, ka vienmēr blakus ir ģimene un kopā varam braukt uz sacensībām, ir liels atbalsts. No otras puses – arī grūti, jo ir spiediens par rezultātu un grūti nodalīt attiecības,” atzīst Paula.
Pirmā uzvara
Starptautiskās sacensībās Paula Vītola piedalās no 15 gadu vecuma, pirmā reize Šveicē iznākusi vairāk kā nejaušība, taču izjustā garša interesi tikai vairojusi.
Divus gadus vēlāk viņa startēja Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā, tiesa, no programmas tika izņemts paralēlais slaloms, paliekot vien borderkrosam, kas ir kontakta disciplīna, bīstamāka un traumatiskāka, līdz ar to pēc šī starta Paula atgriezās pie slaloma.
Visvairāk atmiņā palikušas FIS sacensības Čehijā 2016. gadā, kur izcīnīta uzvara, pirmo reizi gūstot pārliecību, ka ārpus Latvijas iespējams sasniegt rezultātu.
Liels notikums bija Universiāde Krievijā, Krasnojarskā, aizpērn, gūti arī novērojumi par apkaimi – sporta forums noorganizēts grandiozi, bet vietējo dzīves apstākļi liecināja par lielu finansiālu pieticību.
Dalība lielajās olimpiskajās spēlēs? Klusībā tāds sapnis esot, viņa gribētu kļūt par pirmo Latvijas snovbordistu, kas startē grandiozajā forumā.
“Pirmais mērķis bija kvalificēties Pasaules kausam, kur var tikt, krājot punktus zemāka līmeņa sacensībās. Šosezon sākās atlase Pekinas spēlēm, bet saistībā ar kovidu un apgrūtināto ceļošanu var teikt, ka sezona izkrita. Trenējos Latvijā un startēju vien pasaules čempionātā Slovēnijā. Diemžēl ar to ir par maz, tāpēc izskatās, ka Pekina nesanāks,” Paula nedzīvo ar rozā brillēm.
“Esmu sapratusi, ka ir ļoti grūti to sasniegt, ja nedzīvo kalnos. Pasaules kausa braucēji ap trīs mēnešiem gadā nav uz kalna, man ir maksimums trīs mēneši, kad esmu uz kalna, turklāt trases ārzemēs un Latvijā nav salīdzināmas. Sacensībās to var just. Nezinu, kā būs ar iespējām nākotnē.
Visticamākais, lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm, jāatrod veids, kā dzīvot un trenēties ārzemēs, bet tam nepieciešamas finanses. Cik no manis atkarīgs – esmu gatava veltīt laiku sportam, jo sapnis ir no bērnības. Ir cilvēki, kas domā, ka tad, ja olimpiskajās spēlēs paliec pēdējā, neko nemāki, bet, lai tur vispār nokļūtu, jāiegulda milzīgs darbs.”
Dejošana basketbolā
Lielu vietu Paulas sirdī ieņem arī dejošana – bērnībā nodarbojās ar sporta dejām, vēlāk Edmunda Veizāna deju studijā pievērsās hiphopam, bet 15 gadu vecumā visu vairs nevarēja apvienot, izvēloties snovbordu.
“Pēc vidusskolas iestājos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), kur atvērās karsējmeiteņu pulciņš, redzēju to kā lielisku iespēju brīvajā laikā apmierināt savu otru sirdslietu. Gadu vēlāk pieteicos basketbola komandas “VEF Rīga” karsējmeiteņu atlasei un tiku uzņemta, uzstājos basketbola spēlēs. Uz visām spēlēm gan nevaru tikt, jo snovbords ir prioritāte, bet kopumā sanāk veiksmīgi apvienot. Reizēm esam arī Rīgas “Dinamo” spēlēs.”
LSPA gan Paula nepabeidza – otrajā kursā prakses laikā sapratusi, ka nevēlas būt sporta skolotāja, nolemjot iet mammas Guntas pēdās un apgūt psiholoģiju.
“Tā man bija otra opcija jau pēc vidusskolas, bet šķita, ka esmu tam par jaunu. Tagad domāju, ka ir iespēja savienot arī sportu un psiholoģiju, jo ir tāda profesija kā sporta psihologs. Sacensībās pati apzinos, cik svarīga loma ir psiholoģiskajai noturībai, un tas viss mani ļoti ieinteresēja,” tā Paula Vītola.
Vizītkarte. Paula Vītola
* Dzimusi 1998. gada 29. novembrī
* Rezultāti skeitbordā – Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā Austrijā (2015.) – 17. v. borderkrosā; FIS sacensībās Čehijā (2016.) – 1. v. paralēlajā milzu slalomā; Universiādē Krievijā (2019.) paralēlajā milzu slalomā – 8. v., paralēlajā slalomā – 10. v.
* Dejo basketbola vienības “VEF Rīga” karsējmeiteņu grupā
* Studē psiholoģiju Latvijas Universitātē
