Klusēšana nebija mans lēmums, bet izdzīvošanas instinkta vadīta rīcība. Izmantotājs bija ne tikai pieaugušais, bet arī mans skolotājs, tātad autoritāte, stingri pieprasīja, lai es klusētu, bet es nevienam neko neteicu ne jau tikai paklausības dēļ. Klusēšana drīzāk bija kā mierinājums, kas radīja vientulīgu, bet sargājošu telpu, kurā varēju distancēties no kauna un stigmas, kuru nespēju aptver un ar ko nevēlējos tikt konfrontēta. Kad raudāju draugu klātbūtnē, kaut ko sameloju, lai nevajadzētu atklāt patiesību. 5
Pat ja būtu gribējusi runāt, man trūka vārdu, tikai neērtības un apjukuma sajūta. 13 gadu vecumā nesapratu, kas ar mani noticis, un nepratu to nosaukt par “izmantošanu”. Nebija neviena, kas analizētu manu pieredzi un piekārtu tām etiķeti. Skolā un medijos par seksuālu izmantošanu dzirdētais nekā nepalīdzēja. Apspiedu savas izjūtas, atmiņas un traumas izdzīvošanu, kas nozīmēja, ka nelaimīguma un neērtības sajūta arvien pieauga, kamēr mana izpratne par situāciju tā arī palika neskaidra un bērnišķīga.
Bet tad kādā vasarā vairāk nekā desmit gadus pēc notikušā iepriekš mierinošā klusēšana sāka šķist kaitējoša. Bailes runāt par izmantošanu pārspēja bailes nerunāt par to. Sāku baidīties, ka arvien vairāk attālinos no ģimenes un draugiem, ka nekad nevarēšu pilnībā uzticēties vīrietim. Tāpat nejutos droša, ka neesmu vairāk pakļauta manipulēšanas draudiem kā citi cilvēki. Ja man būs bērni, vai es tos pārlieku nesargāšu?
Vispirms atklāju patiesību savam terapeitam, un tas notika sešus mēnešus pēc tam, kad biju nolēmusi ieskatīties sejā savām bailēm, un tikai tad uzzināju, ka notikušais bijusi seksuāla izmantošana. Gadiem ilgi biju glabājusi to apziņas tālākajos nostūros un centusies distancēt sevi no šis pieredzes. Nu es lēnām ļāvu spiedienam atslābt. Beidzot man pietika spēka visu pārdomāt.
Tagad, atskatoties pagātnē, jūtos šokēta, ka patiesībā vispār neko nesapratu par pārciestajām manipulācijām un pazemošanu – situācijas izpratne tā arī bija palikusi 13 gadus veca bērna domāšanas līmenī. Tad beidzot sāku veidot saiknes, gandrīz bija jūtams, kā veidojas neironu savienojumi.
