Klusie draudi: ārsti mēģina atklāt, kāpēc ar plaušu vēzi slimo arī nesmēķētāji 23
Ārsti ir atklājuši, ka nelielas gaisa piesārņojuma daļiņas var palielināt plaušu vēža risku sievietēm, kuras nekad nav smēķējušas, raksta izdevums DailyMail.
Saskaņā ar pētījumiem, kas tika prezentēti Starptautiskajā plaušu vēža izpētes asociācijā (IASLC), pakļaušana sīku dūmu daļiņu iedarbībai no automašīnu izplūdes gāzēm un malkas dedzināšanas var palielināt DNS mutācijas risku, kas izraisa plaušu audzējus.
Lai gan smēķēšana joprojām ir lielākais plaušu vēža riska faktors, tiek lēsts, ka katru gadu no šīs slimības mirst gandrīz 6000 cilvēku, kuri nekad nav smēķējuši.
Lai arī smēķētāju skaits kopumā krītas, ir pētījumi, kas norāda uz jaunu sieviešu un nesmēķētāju saslimstības gadījumu skaita pieaugumu.
Amerikas Vēža biedrības (American Cancer Society) 2023. gada ziņojumā konstatēts, ka pašlaik plaušu vēzis vairāk tiek diagnosticēts sievietēm vecumā no 35 līdz 54 gadiem nekā tāda paša vecuma vīriešiem.
Tikmēr ASV plaušu vēža ārsti ziņo par arvien jaunākiem saslimšanas gadījumiem.
Pētnieki no Vēža pētniecības institūta Vankūverā, Kanādā, apkopoja datus, kas iegūti no 255 plaušu vēža pacientiem, kuri nekad nav smēķējuši, tostarp par to, kur viņi dzīvojuši kopš dzimšanas.
Pēc tam tika veikta piesārņojuma līmeņa analīze viņu dzīvesvietas adresē, izmantojot satelīta datus, gaisa piesārņojuma prognozes un zemes mērījumus desmit kilometru rādiusā.
Pētnieki arī atzīmēja, vai pacientiem ir radušās izmaiņas DNS, kas palielina plaušu vēža risku.
Šī ģenētiskā mutācija, kas parasti nav sastopama dzimšanas brīdī, paātrina olbaltumvielas, ko sauc par epidermālā augšanas faktora receptoru (EGFR), kas palīdz šūnām augt un dalīties, darbību.
Šūnu pārmērīga dalīšanās laika gaitā izraisa vēža attīstību.
Pētnieki atklāja, ka sievietēm bija lielāka iespēja saslimt ar EGFR mutācijām, ja viņas vismaz trīs gadus ir bijušas pakļautas piesārņojuma daļiņu, kas ir mazākas par 2,5 mikrometriem, pazīstamas arī kā PM2,5, iedarbībai.
Tas notika neatkarīgi no tā, vai sieviete smēķēja vai nē.
Tas attiecās arī uz pacientēm, kuras bija pakļautas piesārņojuma iedarbībai piecus gadus pirms diagnozes noteikšanas.
Pārsteidzoši, ka šīs saistības nebija novērojamas vīriešiem, kuri nekad nebija smēķējuši.
PM2.5 ir mikroskopiskas kvēpu daļiņas gaisā, kas ir neredzamas cilvēka acīm, bet var nokļūt asinīs un iekļūt dziļi plaušās.
Tās var izdalīties no transportlīdzekļu dzinējiem, malkas dedzināšanas un smēķēšanas.
Lai gan šīs daļiņas ir nelielas, tiek uzskatīts, ka tās izraisa iekaisumu plaušās, kas var pamodināt parasti neaktīvas šūnas, izraisot vēzi izraisošas ģenētiskās mutācijas.
Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) 2013. gadā iekštelpu gaisa piesārņojumu un tā galveno sastāvdaļu – cietās daļiņas PM 2,5 – klasificēja kā 1. grupas kancerogēnus, norādot, ka tās izraisa plaušu vēzi.
Lai gan smēķēšana ir galvenais vēža cēlonis, pētnieki un sabiedrības veselības eksperti nav spējuši noteikt saistību, kas izskaidrotu, kāpēc cilvēkiem, kuri nesmēķē vai nekad nav smēķējuši, tiek diagnosticēta šī slimība.
Plaušu vēzis ir trešais visbiežāk sastopamais vēzis Apvienotajā Karalistē, un katru gadu tas tiek diagnosticēts aptuveni 48 500 cilvēkiem.
Simptomi ir nepārejošs klepus, krūškurvja infekcijas un sāpes krūtīs vai plecos.
