Klusi aktīvais februāris 0
Kaut februāris ir īstens ziemas mēnesis, kad varam sagaidīt stiprāku salu un puteņus, dienas tomēr kļūst manāmi garākas, un arī dabā sākas rosība – dažas putnu sugas gatavojas ligzdošanai, daži zvēriņi riestam un arī augos vērojami mošanās procesi un gatavošanās pavasarim.
AUGU VALSTĪBĀ
Latvijas Universitātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš stāsta, ka, neraugoties uz netipisko ziemu, kad daži koki un krūmi pat uzziedēja, aktīvas norises tomēr vēl nav vērojamas, jo mērenajā joslā visi procesi augos tiek regulēti. Jau no janvāra mazinās sala izturība, jo arī augi, tāpat kā cilvēki, nevar pēkšņi pāriet no viena stāvokļa citā. Ja uznāks spēcīgs sals, tad sniega kārta daudzus augus varētu pasargāt, bet vietējie koki aukstumam ir pielāgojušies. Ja koki ir tikko iestādīti vai no citām zemēm, tad gan sals var nodarīt neatgriezeniskus bojājumus. Bet sals augiem ir nepieciešams, lai tie varētu iziet no miera perioda, uzsākt aktīvu augšanu, un tagad viss rit savu gaitu – notiek gatavošanās pavasarim.
ZAĻĀ APTIEKA
Zāļu sieva Līga Eglīte pilošiem deguniem, krekšķīšiem un cīņai pret vīrusiem februārī iesaka vākt meža aveņu lakstus tējai. Gar upju krastiem var atrast arī savvaļas upeņu krūmus. Tos var atpazīt pēc rozīgiem pumpuriem, kā arī, pārlaužot zariņus, jūtama stipra upeņu smarža. Aveņu lakstus un upeņu zariņus var sagriezt un apliet ar karstu ūdeni, bet nevārīt, jo tad būs vislabākā garša un aromāts. To var kombinēt arī ar mājās atrodamo – mežrožu augļiem, piparmētru, mārsilu. Ziemā iespējams atrast arī kadiķogas. Gatavojot kādu ēdienu, eksotiskai garšai der pievienot gan zilās, gan zaļās ogas. Pāris ogas var iebērt arī tējā.
“Viesaku” briežu dārza saimniece un medniece Gunta Cunska novērojusi, ka zvēru pasaulē šobrīd notiek neliela rosība. Staltbriežu buļļi sāk mest ragus. Pirmie to dara lielākie dzīvnieki, mazākie turpina līdz pat pavasarim. Februāri dēvē arī par vilku mēnesi, un šajā laikā vilkiem sākas riests. Arī lapsām ir riesta laiks, un viņas izmanto to, ka gaišās stundas kļūst garākas, tādēļ bieži arī dienas laikā tās var redzēt klajos laukos un pļavās. Savukārt jenotsuņi beidzot ir sagaidījuši aukstumu un dodas īslaicīgā miegā. Diezgan labi jūtas aļņi, jo viņi ir pārorientējušies uz žagaru graušanu. Taču, tā kā ziema iet uz otru pusi, zvēriem tas ir grūtākais laiks. Vārgākie pat aiziet bojā, jo uzkrātās rezerves sāk izsīkt, tāpat ir arī barības trūkums.
Ģeogrāfijas zinātņu doktors Raimonds Kasparinskis uzskata, ka februāris kopumā varētu būt tipisks (tuvu ikgadējai normai), nokrišņiem un puteņiem bagāts ziemas mēnesis. Analizējot sinoptiskos procesus, jāsecina, ka Latvijā pastiprināsies Atlantijas ciklonu ietekme, tā rezultātā no dienvidiem pietuvosies sniega zona, tādēļ februārī varam sagaidīt relatīvi stabilas sniega segas izveidošanos, kā arī stiprākus vējus, kas nesīs puteņus. Mēneša vidū un beigās prognozējami kontrastaini laika apstākļi. Laika apstākļi gan uzlabosies, gan arī atsevišķās dienās vietām iespējami atkušņi. Tos pavadīs lietus un apledojums, kad gaisa temperatūra pakāpsies virs nulles grādu atzīmes.
Ornitologs Jānis Ķuze stāsta, ka februāra pirmā puse vēl aizrit ziemas zīmē – šajā laikā pie mums uzturas vietējie nometnieki, kā arī ziemas viesi no ziemeļiem, piemēram, zīdastes un ķeģi. Lai gan laiks vēl var būt ļoti ziemīgs, vairākas nometnieku putnu sugas pošas ligzdošanai – kraukļi, klinšu un jūras ērgļi februāra beigās jau var perēt olas. Ja vien ziema nav īpaši aizkavējusies, kā tas bija 2013. gadā, februāra beigās Latvijas rietumu daļā jau ir vērojama gājputnu atgriešanās – pirmie parasti atgriežas lauka cīruļi, mājas strazdi, ķīvītes, tiklīdz ūdens ir atbrīvojies no ledus – arī dažādas ūdensputnu sugas.
