Klusēšana kā brīnišķīgi strādājoša tehnika. Kā to izmantot savā labā 0
Klusēt ir grūti. Ļoti grūti. Pamēģini klusēt tā vietā, lai pašizpaustos kā parasti. Klusēšana iemidzina pretinieka modrību, liedz tam informāciju, neļauj tevi aizskart un manipulēt ar tevi. Tava klusēšana liedz “uzbrucējam” iespēju, apvainot, nosodīt izsmiet.
Izskatīsim iespējamās situācijas, kad klusēšana var dot tev labumu:
1. piemērs: Darbā
Ieva ir izgāzusi projektu. Priekšnieks trako, kliedz, sit ar dūri pa galdu, lamājas pēdējiem vārdiem.
1. uzvedības variants: Ieva pastāvīgi taisnojas, iebilst, cenšas paskaidrot, ka tā nav viņas vaina, ne tikai viņas vaina…
Priekšnieks dusmojas un kliedz vēl vairāk.
Viņš Ievas taisnošanos uztver sekojoši:
– kā nevēlēšanos atzīt savu vainu;
– kā viņa autoritātes necienīšanu;
– kā patvaļu;
– kā bezatbildību;
– kā nolaidību;
– pat kā nespēju iedzīvoties kolektīvā;
– pat kā vienaldzību pret kopēju lietu;
– pat kā noziegumu pret viņa firmu.
Jāsaka, ka šāda Ievas taisnošanās var kļūt par iemeslu tam, ka priekšnieks atlaiž viņu no darba.
2.uzvedības variants
Ja Ieva klusē vismaz pirmo minūti, kas notiek tad?
– priekšnieks paudīs sašutumu, paklaigās, izbļaustīsies;
– vēlāk (uzreiz, jo Ieva klusē) viņam kļūs viņas žēl;
– viņš pats izdomās viņai attaisnojumu;
– piedos;
– apbalvos (par pacietību un cieņu pret viņa personu)
– paaugstinās amatā nabaga meiteni, tādu izturīgu un uzticamu;
– kura izturīgi pacieta viņa raksturu (kas nepavisam nav viegls);
– atšķirībā no viņa sievas;
– tāpēc, ka mājās viņš klusē;
– mājās kliedz sieva;
– bet viņš izgāž dusmas darbā.
Pēc tam viņam ir kauns. Dažkārt. Mazliet, mazliet. Un tad viņš nomāc savu kauna sajūtu ar klusējoša darbinieka apbalvošanu – no prēmijas līdz paaugstināšanai amatā.
Vai nav izdevīgi. Patīkami paklusēt vienu minūtīti. Vai ne tā?
Bet ko izvēlies tu? Ko izvēlies, to arī dabūsi.
2.piemērs. Tu sasit svešu mašīnu
1.variants. Pieņemsim, tu esi dāma, bet viņš – vīrietis. Vai otrādi.
Tu klusē, bet viņš skaļi pauž savu viedokli. Tas ir saprotams. Ir izjukuši viņa plāni, pazaudēts laiks. Varbūt gaida mīļākā. Vai izjukusi svarīga tikšanās. Kavē paša kāzas. Var būt simtiem iemeslu!
Bet tā vietā, lai klusētu, arī tu skaļi paud savu viedokli par cietušo. Tas arī ir saprotams – tas taču nebija tīšām, ka tu izjauci plānus, sabojāji mašīnu, kas nopirkta tikai vakar…
Jūs turpiniet vārdu pārmaiņu, sākat jau lietot necenzētu leksiku, un, lūk, jūs esat viens otram līdzās un ir dzirdams plīstoša apģērba troksnis, bet tā ir tava mīļākā kleita vai viņa kāzu uzvalks.
2.variants. Bet jau nu notiek tā! Tev ir nolūzis zobs vai izkritusi
zobu protēze, vai tu no rīta esi saēdusies ķiplokus, un tādēļ ir
jāklusē! Kaut vai minūtīti!
Nelaimīgais, aizvainotais cietušas
– izbļaustīsies;
– un meklēs pozitīvos momentus notikušajā;
– jau sen vēlējos nomainīt pret jaunu šo grabažu;
– es taču patiesībā negribēju precēties! Tā ir likteņa zīme;
– nokavēju tikšanos ar mīļāko – Dievs pasargāja no grēka, saglabāja veselību, godu un ģimeni;
– bet pēc tam sāks tevi žēlot;
– piedāvās tev palīdzību;
– sarunās tikšanos;
– apbalvos materiāli;
– izveidos izdevīgu pazīšanos;
– iekārtos pie sevis labā amatā;
– izrādīsies neprecēts un apprecēs tevi, jo tādu gudrinieci vajag pameklēt!
Lūk, jums arī labums no klusēšanas! Tiešs, starp citu.
Abos piemēros situāciju var paātrināt un uzlabot:
1. Uzreiz pateikt, ka tu esi tāds un šitāds un pie visa vainīgs.
2. Cilvēks ir tā iekārtots, ka pēc tam, kad tu atzīsi savu vainu, viņam sagribēsies tevi attaisnot (līdzsvaram). Jo tu jau viņa vietā izdarīji to, kam viņam būtu bijusi jātērē enerģija – lamāt tevi.
3. Un viņš sāks meklēt tev attaisnojumu – tērēt savu jau gatavo uzkrāto enerģiju.
4. Ja, protams, viņš nav “apaļš idiots” un nav psihoneiroloģiskā dispansera uzskaitē.
Kad nedrīkst klusēt:
– kad dara pāri bērniem;
– pazemo vecus cilvēkus;
– sit sievietes;
– veic noziedzīgas vardarbīgas darbības pret cilvēkiem;
– dzīvniekiem;
– sarakstu var papildināt atbilstoši tavai vērtību sistēmai.
Bet pārējos gadījumos klusēšana ir zelts!
