Juris Lorencs: Klusējošā vairākuma spēks 2
Polijas galvaspilsētā Varšavā notikusi patiesi iespaidīga demonstrācija, vērsta pret pašreizējo valdību. Pēc pašu organizatoru aplēsēm, tajā piedalījušies ap 240 tūkstošiem cilvēku, policijas vērtējums gan bijis krietni piesardzīgāks. Galvenais lozungs – “Mēs esam un paliekam Eiropā”, tā izsakot neapmierinātību ar konservatīvās valdības realizēto eiroskeptisko politiku. Tā bija lielākā protesta akcija Polijā kopš “Solidaritātes” laikiem. Vienlaikus notikusi daudz mazāku apmēru demonstrācija (apmēram 2500 dalībnieku), kuras dalībnieki pieprasījuši Polijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Bet lietai ir arī otra puse: poļu tautas klusējošais vairākums neatbalstīja ne pirmo, ne otro demonstrāciju. Tas atpūtās pēc garās darba nedēļas, pļāva pirmo pavasara mauriņu un cepa šašlikus. Aizvadītā gada oktobrī notikušajās Polijas parlamenta (seima) vēlēšanās pašreiz valdošā Likuma un taisnīguma partija ieguva absolūto balsu vairākumu – 235 vietas no 460. Dažus mēnešus iepriekš šīs pašas partijas politiķis Andžejs Duda ar 53% balsu tika ievēlēts par Polijas prezidentu.
Kas ir partijas atbalstītāji? Pēc opozīcijas angažēto politikas ekspertu raksturojuma – veci, reliģiozi un trūcīgi laucinieki. Tomēr pašreizējās sabiedriskās aptaujas liecina, ka Likuma un taisnīguma partija tālu apsteidz konkurentus. Tās popularitāti īpaši veicina valdības sociālā politika – no 1. aprīļa ievērojami palielināti bērnu pabalsti. Turpmāk poļu ģimenes ar diviem un vairāk bērniem saņems 120 eiro lielu pabalstu mēnesī – un tas par katru bērnu.
Par klusējošā vairākuma spēku nupat varēja pārliecināties arī Amerikā. Lai kā Donalds Tramps tika izsmiets par nekompetenci, “prastumu”, nu jau krietni paplāno rudo matu cekulu un “nestilīgo” izskatu, cilvēkiem ir tuvas gan viņa politiskās idejas, gan vienkāršā, tautai saprotamā valoda. Un vismaz patlaban Tramps ir vienīgais Republikāņu partijas kandidāts rudenī notiekošajās prezidenta vēlēšanās, partijas klusējošais vairākums (bet ne pati partijas vadība!) viņu atbalsta. Starp citu, viens no Trampa kampaņas lozungiem tā arī skan “The Silent Majority Stands with Trump”, tātad “Klusējošais vairākums ir ar Trampu”.
Pēdējais pārsteigums – par Londonas mēru ievēlēts pakistāņu izcelsmes musulmanis Sadiks Hans. Lai arī Londona ir pilna ar visu krāsu un reliģiju imigrantiem, viņu tomēr vēl nav tik daudz, lai ar šīm balsīm vien varētu ievēlēt pilsētas mēru. Tātad Hanu atbalstīja arī balto anglosakšu vairākums. Cilvēki ir pietiekami gudri, lai saprastu – bailēm, ka jaunais Londonas mērs varētu “radikalizēt” vai “islamizēt” Londonu, nav pamata. Parasti šādos gadījumos politiķi cenšas būt pat pārspīlēti toleranti un politkorekti. Nav nekāds brīnums, ka viens no pirmajiem jaunā mēra publiskajiem iznācieniem bija piedalīšanās holokausta upuru piemiņas pasākumā, ko organizēja Londonas ebreju kopiena.
Patiesībā jau klusējošais vairākums ir valdījis vienmēr. Tomēr tieši modernajam laikmetam raksturīga plaisa starp masu medijos sakultajām putām un reālo tautas gribu. Medijus un it īpaši jau interneta vidi piepildījuši “eksperti”, kuri nepārtraukti māca, kā pareizi dzīvot, kā balsot vēlēšanās un iekārtot valsti. Ja nu vēlēšanu rezultāti nesaskan ar šo demokrātijas teorētiķu vēlmēm – tas taču ir skandāls! Nekas cits neatliek kā mācīties atšķirt graudus no bezvērtīgām sēnalām, kas tik ļoti piepildījušas mediju telpu.
