“LA” vērtē ministrus: Klusais tehnokrāts Gerhards 7
Atšķirībā no vairākiem citiem aizejošās valdības ministriem, kas mīl gozēties starmešu gaismā, pozēt dzeltenajos medijos, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) plašākai sabiedrībai palicis gandrīz nemanāms. Ja rudens pusē viņš nebūtu izraisījis nelielu vētru ar savu piedāvājumu veikt jaunu administratīvi teritoriālu reformu, tad vairākumam iedzīvotāju viņa ministrēšana paliktu atmiņā tikai ar autonegadījumu, kad ministrs Vecrīgā pamanījās uzbraukt kādam dievlūdzējam. Runā, ka pēc tam Gerhards ar cietušo ticies, atvainojies un abas puses vienojušās par mierīgu izlīgumu. Ar pašvaldībām novadu reformas jautājumā gan viņam komunikācija ne vienmēr bijusi tik veiksmīga.
Ietur nacionālās pašapziņas līniju
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir salīdzinoši plaša atbildības joma, ietverot pašvaldības, e-lietas un vidi, kuru intereses un vajadzības bieži vien savstarpēji konkurē. Tomēr vēsturiski valdības veidošanas sarunās šī ir bijusi viena no iekārojamākajām ministrijām, jo cieši saistīta ar ES fondu līdzekļu sadali. Pašreiz gan ne “Vienotība”, ne Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav izrādījušas ambīcijas pārņemt no nacionāļiem VARAM vadību. Tādēļ Gerhardam, kurš joprojām bauda savas partijas uzticību, ir labas izredzes saglabāt šo amatu arī nākamajā valdībā. Arī citu partiju pārstāvji viņa darbošanos kopumā vērtē pozitīvi.
“Ja noliekam malā jautājumus par partijisko piederību un skatāmies tikai no profesionālā viedokļa, tad Gerhards ar saviem pienākumiem tiek galā labi,” atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”). Ministrijai un pašvaldībai gan ne reizi vien bijušas domstarpības, bet tas ikdienas darbā esot tikai normāli. “Ir jautājumi, kur mums domas sakrīt, bet ir arī kur nesakrīt. Taču pats galvenais, ka ministrs ir izveidojis struktūru, kas gatava diskusijai un debatēm,” skaidroja Rīgas mērs.
Līdzīgu viedokli pauda arī Ventspils mērs Aivars Lembergs (ZZS). No ierēdniecības nākušajam Gerhardam dažkārt pārmet birokrātisku vilcināšanos brīžos, kad nepieciešama stingra politiska izšķiršanās, bet Lembergs iebilst šim raksturojumam. “Atceros diskusiju Lielo pilsētu asociācijā, spriedām par to, vai Ministru kabineta noteikumi par Eiropas fondu projektiem arī jāsaskaņo ar Eiropas komisiju. Mēs, pašvaldības, uzskatījām, ka darbības programma ir jau saskaņota un nav ko zaudēt laiku, saskaņojot katru normatīvo aktu. Turpretim Finanšu ministrija visu gribēja saskaņot ar Briseli. Tad Gerhards ļoti stingri un pārliecinoši nostājās pašvaldību pusē, ieturot vienlaikus tādu nacionālās pašapziņas līniju, ka vismaz kaut ko varam taču arī paši lemt bez nemitīgas skraidīšanas uz Briseli,” atstāstīja Ventspils mērs.
