Rīgas klusais centrs: kā tur veicas mazajam biznesam 0
Kopš 2000. gada rīdzinieku skaits samazinājies par 121 tūkstoti: no 762 443 līdz 641 481 2017. gada sākumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Visstraujāk iedzīvotāju skaits ir sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur 2017. gada sākumā dzīvoja gandrīz divreiz mazāk iedzīvotāju (30 171) nekā 2000. gada tautas skaitīšanas laikā (50 829). Vai līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos klusajā centrā nav apsīkusi arī uzņēmēju rosība? Dodamies ekspedīcijā, lai uzzinātu, kā šeit veicas mazajam biznesam.
Uzziņa
Rīgas klusais centrs ir teritorija starp Marijas, Matīsa, Hanzas ielu un Rīgas pilsētas kanālu.
*
Klusajā centrā starp Antonijas, Emiļa Melngaiļa un Strēlnieku ielu top jauns dzīvokļu komplekss – Magdelēnas kvartāls, kā sola reklāma – “kvalitatīvas un dinamiskas dzīves, darba un atpūtas telpa”.
*
Kristians Brekte, scenogrāfs, gleznotājs, klusā centra iemītnieks:
– Man klusais centrs vairāk saistās ar skolas gadu atmiņām, kad, dzīvojot namā Jankas Kupalas ielā (tagad – Vīlandes), ik rītu gāju pāri kanāla diviem tiltiņiem uz Rīgas 2. vidusskolu. Tīk redzēt, ka apkaimē atrodas daudzi biroji, diplomātiskas pārstāvniecības, plašs dzīvojamais kvartāls. Elizabetes un Alberta iela ir kā jūgendstila zelta dzīsla, ko lūkot brauc tāli ciemiņi. Par saviem līdzcilvēkiem, ko sastopu apkaimē, varu teikt tikai to labāko: manā ceļā nav trāpījušies iedomīgie, ikdienā esmu saskāries ar atvērtiem un lādzīgiem cilvēkiem.
Vasarā pelnām, ziemā – velkam
Valkas ielas galā iepretī smalkajam restorānam “Ferma” skatienu piesaista garena ēka ar zili krāsotām durvīm un logu apmalēm. Kādreiz tā bijusi grausts ar apzīmētām sienām – īsts “bomžatņiks”. Pirms diviem gadiem uzņēmīgi jaunieši ēku iztīrījuši, sakārtojuši un šeit iekārtojuši pievilcīgu lietoto motorolleru nomu, kā arī bāru “Vespa Garazh”.
– Uzņēmējdarbības sākšanai ņēmām kredītu, ko joprojām maksājam. Labāk veicas vasarā, kad daudzi nomā mūsu piedāvātos motorollerus, veicam arī to tehnisko apkopi. Tad pelnām, ziemā – velkam. Galvenais, kas bremzē biznesu, – birokrātija dažādu atļauju formēšanā, nesamērīgi lielais darbaspēka nodoklis, kā arī tas, ka vietējie maz apmeklē bārus, kafejnīcas. Pie mums vēl īsti nav attīstīta bāru kultūra, – uzskata uzņēmuma darbinieki Ingemārs Bileskalns (uz “Vespas” priekšējais) un Renārs Puriņš.
Kā pa viļņiem
Kādā Vīlandes ielas nama pirmajā stāvā – plaša telpa ar lielu galdu, uz kura izvietoti priekšmeti kā paraugi. Te četri puiši ierīkojuši savu nelielo uzņēmumu “Rocket Burn”, kurā veic lāzergravēšanu uz dažādiem materiāliem un lāzergriešanu – papīru, koku, organisko stiklu var izgriezt vajadzīgajā formā un lielumā.
Uzņēmuma darbinieks Juris Purmalis: – Darbs rit kā pa viļņiem. Pasūtījumu daudzums atkarīgs no modes tendencēm un svētkiem. Iestādes un firmas labprāt sveic savus darbiniekus ar kādu īpašu piemiņas lietu – bloknotu vai pildspalvu, bijis jāgravē pat piparkūkās. Mūsu interesantākie pasūtījumi bijuši uzraksti uz bērnu knupīšiem, liekšķerēm, kapu plāksnēm… Visintensīvākais darbs parasti ir pirms Ziemassvētkiem, kad jāiegravē priekšmetos vai jāizgriež apsveikuma atklātnes.
Juris reiz neesot pamanījis, ka iegravē tekstu pats savai dāvanai.
Ņem to siksniņ’, sasien kurpīt’
Juris Grandāns ir kurpnieks ar 35 gadu stāžu, viņa mazā darbnīca atrodas iepretī Lietuvas Republikas vēstniecībai Rūpniecības ielā.
– Mana mamma savulaik strādāja apavu fabrikā “1. Maijs”, tajā 1996. gadā kļuvu par mācekli un apguvu kurpnieka amata noslēpumus. Šī profesija ir izmirstoša, jo vairs nav speciālās profesionālās skolas, kurā varētu apgūt kurpnieka amatu. Bet kurpnieka prasme taču cilvēkiem būs vajadzīga arī nākotnē. Viena no visizplatītākajām apavu vainām, ar ko ļaudis vēršas pie mums: nodiluši papēžu pasitņi, sabojājies rāvējslēdzējs. Tagad apavus tikai laboju, jaunus neizgatavoju, jo nav izdevīgi – maksa par darbu kopā ar materiāliem klientam ir par dārgu. Nesūdzos – daudzi nes labot gan vecos, gan arī jaunos apavus, kas nolietojas diezgan ātri, jo ne visi pareizi kopj – daudzi vispār nezina, kādu krēmu izvēlēties apaviem. Esmu labojis arī kurpniekam neierastākus priekšmetus: bojātu, izdilušu ādu segliem, jahtas stūrei.
Kā Juris redz savu darbošanās perspektīvu klusajā centrā?
– Man jau sākotnēji palaimējās telpas izpirkt, tāpēc nebija jāņem kredīts. Par laimi, netrūkst arī klientu, jo cenšos strādāt tik kvalitatīvi, ka mani iesaka citiem cilvēkiem – līdz ar to izveidojies plašs paziņu loks un man nav pat vajadzīga reklāma.
Ierāmējam visu, kas nepretojas
Dzirnavu ielas nama puspagrabiņā ar mājīgu interjeru un noskaņu iekārtota ierāmēšanas darbnīca “Doze L”. Šā uzņēmuma dizainere Līga Kupce teic: – Strādājam jau gadus piecpadsmit, un tas ir izteiksmīgs apliecinājums, ka mēs te esam vajadzīgi, klienti mums uzticas. Esam ierāmējuši daudz un dažādus darbus – gleznas, akvareļus, fotogrāfijas, ikonas, kolāžas… Vienā vārdā – ierāmējam visu, kas nepretojas.
Ziedu galerijā – pasēdētavā ar kaķiem
Ar ziediem izsakām savas emocijas, uzlabojam garastāvokli, tāpēc labam noskaņojumam iegriežamies galerijā “Elizete” Elizabetes ielā. Tās īpašniece ir floriste Sanita Cipruse:
– Šo ziedu galeriju vadu otro gadu, par biznesu nesūdzos – iztiekam. Līdzās tiešajam darbam – ziedu tirdzniecībai, ziedu pušķu veidošanai pircējiem piedāvājam arī floristikas kursus, interesantus tematiskus pasākumus, piemēram, atklājām kafijas pasauli, kā arī iekārtojam dažādas izstādes. Šomēnes, piemēram, skatāma jūsu kolēģes Andas Krauzes fotoizstāde par kaķiem. Starp citu, mūsu galerijā dzīvo no patversmes pieņemti kaķi: Roze Lizete un Lilija Zepe (kaķu uzvārdi atvasināti no Elizabetes ielas nosaukuma), trešais pieklīda liepu ziedēšanas laikā, tāpēc viņu nosaucām par Moricu Liepiņu.
Pagrabā pie ideju gariem
Jūti piedzīvojuma garu? Tad pievienojies mums – aicina jauniešu biedrība “Piedzīvojumu gars”, kuras mītne iekārtota Dzirnavu ielas nama pagrabā līdzās kafejnīcai “Buberts”. Piedzīvojumu organizēšanas komandā aizrautīgi darbojas Atis Ķeņģis: – Mūsu mērķis ir stiprināt savu pašapziņu, kopīgi baudot piedzīvojuma garu. Tāpēc mūsu lozungs ir: aizraut, izaicināt, mācīties! Rīkojam piedzīvojumu spēles, klašu ekskursijas, laivu braucienus, kolektīva saliedēšanas pasākumus, kā arī stāstu vakarus. Mūsu senajā koka namiņā jūtamies lieliski. Taču atrašanās vieta pie krustojuma apļa gan rada arī zināmu adrenalīna devu – ne reizi vien gadījies, ka neuzmanīgāks braucējs teju vai iestūrējis ēkas sienā.
Darbs – kā meditācija
Tekstilmāksliniece, modiste, drēbniece Zigita Lavrinoviča savā darbnīcā “Otto Rasens” Strēlnieku ielā darbojas jau gadu.
– Globalizācija cilvēkos rada trauksmi, es no tā izvairos šujot, adot un tamborējot – darinu oriģinālus tērpus. Izgatavoju arī dāvaniņas: auskarus, piespraudes, kartītes, atklātnes… Izvēloties materiālu tekstila piespraudēm, var paļauties ne vien uz auduma izskatu, bet arī sajūtām, kas rodas, konkrēto audumu aptaustot. Darbs ar audumu ir tāda pati meditācija kā darbošanās ar krāsām. Darbnīcā nereti iegriežas tūristi, nopriecājas, taču visbiežāk tā arī neko nenopērk… Reāli man darbs vairāk ir savam priekam nekā nez kādai peļņai. Šajā rajonā lielās telpu īres maksas noēd mazo biznesu. Labi, ka man bija pietiekami liela starta nauda.
Rotājies stilīgi!
Antonijas ielā atrodas jauks rotaslietu salons “Korola Handmade Jewelry”, kur var iegādāties Latvijā darinātas rotas. Izgatavošanā izmantoti augstas kvalitātes materiāli, piemēram, kristāli un pērles no “Swarovski”, sudrabs, lins, dabiskā āda un spalvas.
– Visu laiku esam radoši, tāpēc attīstāmies – teic ģimenes uzņēmuma vadītāja Jekaterina Koroļa. Telpas tiek nomātas kopā ar stilisti Gitu Šilderi. Šāds risinājums ļoti patīk klientēm, jo viņas salonā var pakonsultēties ar stilisti par sev piemērotām rotām.
