Klusā zagle ar kupri – osteoporoze 0
Kaulu slimību ir daudz, biežāk sastopamā ir osteoporoze. Ar laiku tā saēd kaulus kā ķirmis, un tie sadrūp zem ķermeņa svara. To nu gan nevajadzētu pieļaut!
Kā jēla ola…
Kad ietves klāj sniegs un ledus, osteoporozes pacienti kļūst ārkārtīgi piesardzīgi. Vispirms skatās, kur likt kāju, pēc tam uzmanīgi pārbauda virsmu, un tā soli pa solim, metru aiz metra, izmantojot arī margas, lai pieturētos un saglabātu līdzsvaru. Šiem cilvēkiem ārpus mājas ir bīstami doties bez pavadoņa vai bez spieķa. Pat niecīgs kritiens var būt kaulu lūzuma iemesls.
Osteoporoze ir hroniska slimība ar invalidizējošām sekām, jo samazinās kaulu blīvums, un tie kļūst trausli. Slimniekiem nereti parādās kupris, jūtamas sāpes kaulos un tie lūst pat nenozīmīgu traumu gadījumos, vienkāršu kustību laikā, piemēram, noliecoties, lai kaut ko paceltu. Raksturīgākie ir gūžas, plaukstas pamatnes un mugurkaula skriemeļu lūzumi.
Savlaicīgi atklājot kaulu blīvuma un stiprības pakāpeniskas samazināšanās pazīmes, slimību ir iespējams novērst vai vismaz attālināt.
Daudzi slimības izpausmēm nepievērš uzmanību, jo uzskata to par dabisku novecošanos. Turklāt osteoporoze pārsvarā skar sievietes, sākot no 50 gadiem, un to veicina samazinātais estrogēno hormonu daudzums. Retāk, tomēr no šīs slimības vēlākā vecumā nav pasargāti arī vīrieši.
Viens no galvenajiem osteoporozes novēršanas veidiem ir profilakse un agrīna diagnosticēšana, īpaši riska grupas cilvēkiem. Savlaicīgi atklājot kaulu blīvuma un stiprības pakāpeniskas samazināšanās pazīmes, slimību ir iespējams novērst vai vismaz attālināt. Lai apzinātu lūzumu risku, pusmūža cilvēki savu kaulu blīvumu var noteikt speciālā izmeklējumā – veicot osteodensitometriju.
Viens bez otra nevar
Osteoporoze attīstās ļoti nemanāmi un ilgu laiku, tāpēc mediķi to dēvē arī par klusējošo epidēmiju – ikdienā šai slimībai nepievērš uzmanību, bet tā turpina progresēt un skar lielu daļu iedzīvotāju.
Lai gan iedzimti un pārmantoti faktori būtiski ietekmē varbūtību saslimt ar osteoporozi, tikpat nozīmīgs ir dzīvesveids. Tas nosaka, vai jaunībā, kauliem veidojoties, tie sasniegs pietiekamu masu turpmākajai dzīvei, kā arī ietekmē kaulu lūzumu iespējamību. Jo lielāka kaulu masa ir kaula veidošanās beigās – ap 30 gadiem –, jo mazāks ir osteoporozes risks.
Slimības profilakse ir fiziskas aktivitātes un pareizs, sabalansēts uzturs.
Kad runa ir par kaulu stiprību, nāk prātā kalcija un D vitamīna nozīme. Un, lai gan uzturam vairs nav lielas jēgas, ja osteoporoze jau konstatēta, joprojām svarīgi kalciju un D vitamīnu uzņemt pietiekamā daudzumā, īpaši vecākiem cilvēkiem. Tā ir būtiska papildu terapija, kaut arī neļauj izārstēties.
Labākie kalcija avoti ir piens un tā produkti. Kalcija uzsūkšanos kavē labības produktos esošās balastvielas un fitīns. Arī skābeņskābes klātbūtnē kalcijs absorbējas sliktāk.
Labākie kalcija avoti ir piens un tā produkti. Kalcija uzsūkšanos kavē labības produktos esošās balastvielas un fitīns. Arī skābeņskābes klātbūtnē kalcijs absorbējas sliktāk.
D vitamīnu uzņem gan ar uzturu, gan caur ādu sintezē organismā saules staru ietekmē.
Interniste, osteoporozes speciāliste Sandra Černišova atgādina, ka organismā kalcijs netiek pilnvērtīgi izmantots, ja trūkst D vitamīna. Pat ja kalcijs ir pietiekamā daudzumā, bez D vitamīna tas organismā nenonāk tur, kur vajadzētu. Līdz ar to samazinās kalcija un fosfora līmenis un palēninās minerālvielu nogulsnēšanās, kas nepieciešama kaulu normālai augšanai un stiprumam.
Ir vēl citas uzturvielas, kas svarīgas kaulu veselībā un osteoporozes profilaksē. Diemžēl nav vienota viedokļa, kādos daudzumos jāuzņem cinks, varš, mangāns, bors, A, C, K un B grupas vitamīni, kālijs, nātrijs un citi.
Produkti ar augstu fosfora saturu (sarkanā gaļa, gāzēti dzērieni) jālieto ar mēru, jo veicina kaulu masas zudumu. Kalciju organismā samazina arī kafija un alkohols. Uzturā jāierobežo dzīvnieku izcelsmes tauki, īpaši cūkas un jēra gaļa, piena produkti ar augstu tauku saturu, margarīni un majonēzes. Liels daudzums pārtikai pievienotā vārāmā sāls sekmē kalcija izdalīšanos ar urīnu. Par labu nenāk arī pārmērīga cukura lietošana.
Ilgi un pacietīgi
Osteoporozes terapijas pamatā ir ilgstoša medikamentu lietošana. Vidēji nepieciešamais ārstēšanas kurss – vismaz pieci gadi. Priekšlaicīgi to pārtraucot, kaulu lūzumu risks saglabājas, jo nav sasniegts vēlamais efekts – kaulu stiprība.
Diemžēl osteoporozes medikamenti slikti uzsūcas, tāpēc zāles jālieto tukšā dūšā, obligāti uzdzerot glāzi ūdens, lai nekairinātu barības vadu. Turklāt pēc tam nedrīkst likties guļus, lai novērstu diskomfortu pakrūtē. Piedevām 40 minūtes nedrīkst ēst un dzert, lai nekavētu medikamenta uzsūkšanos.
Jaunākie sasniegumi medicīnā nodrošina iespēju medikamentus lietot retāk, tātad ērtākā lietošanas režīmā – reizi nedēļā, reizi mēnesī un pat reizi trīs mēnešos.
Lielāks osteoporozes risks ir:
• sievietēm pēc menopauzes iestāšanās,
• tievām sievietēm vai ar smalku kaulu uzbūvi,
• sievietēm, kurām jebkura iemesla dēļ pāragri beigušās mēnešreizes,
• jebkuram, kas piedzīvojis kaulu lūzumu pēc 50 gadu vecuma,
• tiem, kuri ar pārtiku uzņem pārāk maz kalcija un saņem maz D vitamīna,
• smēķētājiem,
• tiem, kuri pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus,
• fizisko aktivitāšu ignorētājiem,
• dažu medikamentu (astmas, reimatoīdā artrīta, vairogdziedzera, kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanai) blakus ietekmes rezultātā.
