“Klusā pandēmija!” Krievijas kara Ukrainā dēļ attīstās superbaktērijas, kas nebaidās no antibiotikām 110
Zinātnieki visā pasaulē ir nobažījušies par šo tendenci un ir aicinājuši rast veidus, kā cīnīties ar draudiem starptautiskā mērogā. Karš Ukrainā ir padziļinājis tādu superbaktēriju attīstību, kas spēj pretoties antibiotikām. Ārsti apgalvo, ka gadījums, kad kādam karavīram tika amputēta kāja, jo antibiotikas nespēja izārstēt infekciju, liecina par pieaugošo krīzi, atsaucoties uz mediju “The Sunday Times”, raksta “Unian“.
Sākotnēji ārsti bija visvairāk noraizējušies par 35 gadus vecā karavīra lielajām šrapneļa (šāviņa) brūcēm, taču šos ievainojumus ātri saārstēja Londonas dienvidu slimnīcā “St George”. Tomēr vēlāk atklājās lielāka problēma – bakteriāla infekcija.
Piecu dažādu antibiotiku kombinācija nespēja iznīcināt baktērijas. Tika mainīts ārstēšanas režīms, izmēģinot četrus citus medikamentus, tostarp kolistīnu – “labāko” antibiotiku ar spēcīgām blakusparādībām, kas paredzēta gadījumiem, kad nekas cits nedarbojas. Taču arī tā iedarbība bija ierobežota.
Gadu desmitiem ārsti brīdināja par distopisku nākotni, kurā antibiotikas kļūs bezjēdzīgas. Lai glābtu karavīra dzīvību no superbaktērijām, nācās amputēt kāju līdz ceļgalam.
Dr. Luks Mūrs, Čelsijas un Vestminsteras slimnīcas infekcijas slimību konsultants, kurš tika izsaukts, lai palīdzētu ārstēt karavīru, antimikrobiālo rezistenci – pazīstamu kā AMR – raksturoja kā “kluso pandēmiju”.
Ja baktēriju skaits turpinās pieaugt, tas apdraudēs pat ikdienas medicīnisko aprūpi. Triviāla bērna mandeļu izņemšana var apdraudēt dzīvību.
“Ja mēs šo “riekstu” nesalauzīsim, tas apdraudēs visu pārējo, ko mēs darām. Tas apdraud mūsu spēju veikt vienkāršas ķirurģiskas operācijas; tas apdraud mūsu spēju sniegt ķīmijterapiju vēža pacientiem,” teica Mūrs.
Sākas jauna cīņa, lai novērstu šo briesmīgo iznākumu. Pasaules līderi, kas šomēnes tiekas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, centīsies panākt vienošanos, lai novērstu superbaktēriju draudus.
Bijusī Apvienotās Karalistes galvenā ārste, tagad īpašā sūtne antimikrobiālās rezistences jautājumos – Sallija Deivisa teica: “Mums ir jāpāriet no runām par šo jautājumu pie rīcības.”
Jauns cīņas lauks
Iepriekš aprakstītais incidents nebija vienīgais gadījums. Līdzīgi ziņojumi ir saņemti no Norvēģijas, Nīderlandes un Vācijas, kur slimnīcās ir ārstēti arī karavīri no Ukrainas.
Kristians Risbeks, Lundas Universitātes Zviedrijā klīniskās bakterioloģijas profesors, pagājušajā gadā veica pētījumu, kurā pārbaudīja paraugus no 141 pacienta, kas ārstējās Ukrainas slimnīcās.
“Es nekad neesmu novērojis šādu rezistenci. Tā bija sliktākā, kādu jebkad esmu redzējis. Tās ir ļoti, ļoti rezistentas baktērijas,” viņš teica.
Deviņos testētajos paraugos baktērijas bija rezistentas pret visām pieejamajām antibiotikām.
Ukraina ir kļuvusi par jaunāko frontes līniju karā pret superbaktērijām. Un skarti ir ne tikai karavīri. Astoņi pētījumā iekļautie paraugi bija no jaundzimušajiem ar pneimoniju.
“Visi pacienti – gan karavīri, gan civiliedzīvotāji – ir uzņemti slimnīcās, kas atrodas kauju tuvumā,” teica Risbeks.
Šādos apstākļos superbaktērijas labi attīstās. Karavīrs devās uz četrām Ukrainas slimnīcām: vienā no tām viņš inficējās ar baktēriju, kuras dēļ zaudēja kāju.
“Inficēšanās ar baktērijām, kas ir visgrūtāk ārstējamas, nenotiek pie grāvja kaujas laukā, tā gandrīz vienmēr notiek medicīnas iestādēs,” teica Mūrs.
Izplatīšanās draudi
Valdības pārskatā, ko 2014. gadā vadīja lords O’Nīls no Gatlijas, tika prognozēts, ka rezistentas superbaktērijas līdz 2050. gadam nogalinās desmit miljonus cilvēku gadā visā pasaulē. Taču šīs briesmas ir tuvāk, nekā mēs domājām. Pētījumā, kas 2022. gadā publicēts medicīnas žurnālā “The Lancet”, konstatēts, ka 2019. gadā bija 4,95 miljoni nāves gadījumu, kas saistīti ar pret zālēm rezistentām bakteriālām infekcijām, no kuriem 1,27 miljoni bija tieši saistīti ar superbaktērijām.
Dr. Kolins Brauns, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras direktora vietnieks antimikrobiālās rezistences jautājumos, sacīja: “Mēs esam pārliecināti, ka antibakteriālā rezistence ir ļoti izplatīta: “Šie skaitļi tikai pieaugs, pieaugs un pieaugs. Tā nav nākotnes problēma – tā ir problēma šeit un tagad.”
Risinājuma atrašana
Neraugoties uz draudu nopietnību, pēdējos trīs gadus antibiotiku izrakstīšanas gadījumu skaits Apvienotajā Karalistē ir palielinājies. No ģimenes ārstu izrakstītajām receptēm aptuveni piektā daļa ir slimībām, pret kurām šīs zāles nav efektīvas.
Problēmu saasina fakts, ka kopš 20. gadsimta 80. gadiem nav atklātas jaunas antibiotiku klases. Un tikai daži farmācijas uzņēmumi mēģina to darīt, jo zina, ka, ja kādu no tām laistu tirgū, tās lietošana tiktu ierobežota, baidoties no atkārtotas rezistences rašanās. Ir arī citi risinājumi.
“Mēs veicam izmēģinājumus Bristolē, kuru mērķis ir visaptverošas izmaiņas antibiotikās, ko mēs lietojam primārajā aprūpē urīnceļu infekciju gadījumā. Mēs vēlamies noskaidrot, vai, izmantojot alternatīvu antibiotiku ar atšķirīgu rezistences protokolu, var samazināt rezistenci,” teica Brauns.
Deivisa ir bijusi šīs problēmas risināšanas priekšgalā gan Apvienotajā Karalistē, gan starptautiskā mērogā. Viņa teica, ka viens no galvenajiem problēmas aspektiem ir tas, ka ģimenes ārsti bieži vien nezina, vai slimajam bērnam ir vīruss, pret kuru antibiotikas ir nederīgas, vai bakteriāla infekcija, pret kuru tās var būt ātri efektīvas.
Profesore vēlas, lai tiktu noslēgti jauni starptautiski nolīgumi par antibiotiku lietošanu un izveidota jauna zinātnes ekspertu grupa, kas veidota pēc Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes parauga.
Pēdējā augsta līmeņa ANO sanāksmē par antimikrobiālo rezistenci 2016. gadā bija lielas cerības uz izrāvienu.
“Tā veicināja informētību, taču tā īsti neizraisīja tik lielu rīcību, kā es, iespējams, naivi cerēju,” sacīja Deivisa.
