Piena likstas un mīti, kas traucē zīdīt. Skaidro zīdīšanas konsultante un psiholoģe Diāna Zande 0
Maldīgi, ka zīdīšanas sākums viegls
Galvenais iemesls, kādēļ daudzām sievietēm neizdodas krūtsbarošana, ir maldīga pārliecība, ka tas ir viegls, skaists un pilnīgi automātisks process. Sak, liec tik bērnu pie krūts, un piens plūdīs aumaļām, bet, ja tā nenotiek, esi viena no nelaimīgajām, kurām piena vienkārši nav. Patiesībā mammu, kura sāk zīdīt, var salīdzināt ar mazu bērnu, kurš mācās staigāt. Tas ir dabiski, taču noteikti nav viegli. Labā ziņa – ikviena vesela mamma to spēj!
“Zīdīšanā vairākums mammu saskaras ar lielākām vai mazākām grūtībām, taču tās visas ir risināmas. Svarīgi saprast: ja neizdodas viegli, tas nenozīmē, ka neizdodas vispār. Nevajag padoties, jo mammas piens ir nenovērtējams ieguldījums bērna veselībā. Tas satur antivielas pret slimībām, augšanas hormonus un citas vielas, kuru nav nevienā mākslīgajā maisījumā,” stāsta psiholoģe un zīdīšanas konsultante Diāna Zande.
Daudzas mammas sarūgtinātas atmet krūtsbarošanai ar roku jau dažas dienas pēc dzemdībām, jo nav sagaidījušas piena upes. Patiesībā tām vēl nemaz nav jābūt, jo pirmās trīs dienas izdalās vien dažas piles pirmpiena, kas ārkārtīgi lielā koncentrācijā satur visas mazulim nepieciešamās vielas. Daba tā iekārtojusi ar gudru ziņu, jo, tikai piedzimstot, mazulim sāk darboties gremošanas sistēma (līdz tam viņš uzturvielas saņem caur asinsriti). Liels piena daudzums tai būtu pārslodze. Tas, ka mazulis bieži prasās pie krūts, nenozīmē, ka viņš ir badā. Viņš instinktīvi zīž, veicinot īstā piena veidošanos.
Ir mazuļi, kuri pirmajās dienās nezīž pietiekami čakli, piemēram, ir vārgi pēc smagām dzemdībām, priekšlaikus dzimuši vai no dabas gausi un lieli čučētāji. Daudzi nepareizi satver krūti (lūpiņām jāmasē krūts areola, nevis pats galiņš). Mammai var asiņot krūtsgali, izveidoties mastīts jeb piena dziedzera iekaisums – ciets, sāpīgs apsārtums. Pārvarēt šīs un līdzīgas grūtības palīdz zināšanas, kuras vajadzētu iegūt jau pirms mazuļa dzimšanas, apmeklējot nodarbības par zīdīšanu. Arī tētim vajadzētu nākt, lai varētu atbalstīt sievieti krūtsbarošanas apgūšanā. Zināšanu trūkuma un satraukuma ietekmē jaunie tēvi bieži vien mammai, kura saskārusies ar grūtībām, iesaka: “Beidz mērdēt badā bērnu! Dod mākslīgo pienu!”
Dodoties uz dzemdību iestādi, vēlams paņemt līdzi zīdīšanas konsultantes, dūlas vai PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammas tālruņa numuru, kurai zvanīt neskaidrību gadījumā. Mammas, omītes vai krustmātes padomi, protams, nāk no sirds, taču visbiežāk ir neefektīvi. Laikā, kad viņām dzima bērni, vēl nebija izpētīts piena veidošanās mehānisms. Zīdaiņus baroja pēc pulksteņa un naktīs dot krūti neuzskatīja par vajadzīgu, tādēļ vairākumam mammu piena nepietika un bērnus jau no pirmajām dienām piebaroja ar tumēm. Arī dzemdību speciālisti slimnīcā var būt pārāk aizņemti, tāpēc nepietiekami iedziļinās jaunās māmiņas piena nedienās.
Visgrūtākais posms parasti ir 1–1,5 mēneši. Pēc tam piena padeve nostabilizējas, un māmiņa sāk izbaudīt zīdīšanu kā īpašu tuvības brīdi ar bērnu. Vēlāk var nobiedēt tā dēvētās piena krīzes jeb dienas, kad mazulis pēkšņi sāk zīst biežāk un kļūst kašķīgs. Viņš ir paaudzies un grib ēst vairāk. Divas trīs diennaktis jāiztur, lai piena daudzums pieaugtu. Lielākā kļūda ir ķerties pie maisījuma, jo tad bērns mazāk zīž krūti un piens nevairojas.
