“Ielēja eļļu ugunī!” Čehijas prezidentu Milošu var apsūdzēt valsts nodevībā 33
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Čehijas parlamenta augšpalāta – Senāts – izskatīs iespēju apsūdzēt valsts prezidentu Milošu Zemanu valsts nodevībā.
Iemesls ir daudzus čehus saniknojusī Zemana svētdienas uzruna televīzijā, kuras laikā ar simpātijām pret Maskavu pazīstamais valsts galva apšaubīja, vai Krievijas specdienesti patiesi vainojami 2014. gada oktobra sprādzienā munīcijas noliktavā Vrbeticē.
Kā zināms, kopš aprīļa vidus, čehu specdienestu savāktajām ziņām nonākot atklātībā, starp Čehiju un Krieviju Vrbetices incidenta dēļ plosās “diplomātiskais karš” ar savstarpēju vēstniecības darbinieku izraidīšanu.
Daļa Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu, arī Latvija, jau solidarizējušās ar Prāgu, attiecīgi izraidot zināmu skaitu Krievijas diplomātu.
Tikai viena versija
Kopš konflikta sākuma 76 gadus vecais Čehijas valsts prezidents Zemans ieturēja vairāk nekā nedēļu ilgu pauzi un tikai svētdien uzstājās ar astoņu minūšu TV uzrunu.
Viņš atzina, ka neviena suverēna valsts nevar pieļaut, ka ārvalstu aģenti tās teritorijā veic teroristisku uzbrukumu, kura dēļ iet bojā Čehijas pilsoņi (2014. gada sprādzienā dzīvības zaudēja divi munīcijas noliktavas darbinieki) un tiek nodarīti miljardiem lieli zaudējumi, taču neesot arī nekādu pierādījumu, ka Krievijas aģenti atradušies Vrbeticē.
Pēc Zemana sacītā, izmeklētāji paralēli aplūkojot versiju, ka sprādziena iemesls bijusi darbinieku neuzmanīgā apiešanās ar munīciju.
Čehijas prezidents pieļāva iespēju, ka pašreizējais diplomātiskais skandāls ir “specdienestu spēle”, un brīdināja čehus no “histērijas” un “spekulācijām”.
Ilgi gaidītā prezidenta uzruna Čehijā izsauca kritiku un sašutumu daudzos ekspertos, opozīcijas politiķos un pat valdības aprindās.
Čehijas iekšlietu ministrs Jans Hamāčeks pirmdien medijiem uzsvēra: “Cik man zināms, šajā lietā ir tikai viena izmeklēšanas versija, un tā ir saistīta ar Krievijas militārā izlūkdienesta GRU daļas “29155” militārpersonu pārvietošanos. Mēs saņēmām informāciju ne tikai no Drošības dienesta, bet arī no policijas un prokuratūras. Balstoties šajās ziņās, mēs, Čehijas Republika, reaģējām ļoti stingri. Pierādījumi ir tik acīmredzami, ka, esmu pārliecināts, – viss tā arī notika.”
Versija par nevērīgu apiešanos ar munīciju atmesta vēl 2018. gadā. Intervijā “TV Nova” Hamāčeks piebilda, ka tās cilāšana tikai “iepriecināja Maskavu”.
Ministra vārdus apstiprinājis premjers Andrejs Babišs, piebilstot, ka viņam nav ne jausmas, kāpēc prezidents pieminējis sen neaktuālo variantu.
Zemanam esot “savs skats uz lietām”, bet viņš pilnībā atbalstījis valdības lēmumu 17. aprīlī izraidīt no valsts 18 Krievijas vēstniecības darbiniekus, kurus uzskata par Krievijas izlūkdienestu aģentiem.
Daudzi komentētāji konstatē, ka Zemana sētās šaubas neveicina starptautisko atbalstu Čehijai diplomātiskajā konfliktā ar Krieviju, turklāt liek apšaubīt Čehijas izlūkdienesta BIS uzticamību.
Austrumeiropas jautājumu eksperts, politologs Milans Ničs intervijā Vācijas raidītājam “Deutsche Welle” aizrādījis, ka prezidents ar savu runu faktiski iegrūdis Čehiju dziļāk pēdējo gadu nopietnākajā iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā krīzē: “Zemans gan gluži pilnībā nenostājās Krievijas pozīcijās, taču pasniedza dāvanu Maskavai un reizē ielēja eļļu ugunī Čehijā.
Reakcijas uz viņa runu parāda, ka Čehijas sabiedrība ir dziļi politiski sašķelta – Zemans nostājas pret sabiedrības vairākuma viedokli, kas saskaņā ar aptaujām kritiski vērtē Putina Krieviju un vēlas, lai valsts novērstos no ārpolitikas prokrieviskajām nostādnēm.”
Krievija pilnībā noliedz jebkādu saistību ar munīcijas noliktavas sprādzienu un, atbildot uz savu diplomātu izsūtīšanu, izraidīja 20 čehu diplomātus.
Atstādināšanas draudi
Drīz pēc pārsteidzošās Zemana runas Čehijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs Milošs Vistrčila informēja medijus par nodomu izskatīt Senātā iespējas apsūdzēt valsts prezidentu valsts nodevībā.
Zemans runā izpaudis detaļas no Čehijas specdienestu ziņojumiem un acīmredzami darījis to par labu citas valsts interesēm. Senāts varētu iesniegt sūdzību Čehijas Konstitucionālajā tiesā, kuras kompetencē ir atcelt valsts vadītāju no amata.
“Šobrīd nepieciešams savākt informāciju par radušos situāciju un uzklausīt konstitucionālo tiesību ekspertus,” paudis Vistrčila.
Čehu intelektuāļu un politiķu aprindās sākta parakstu vākšana petīcijai Senātam. Petīcijā teikts, ka Zemans, arī agrākos gados uzstājoties par labu Krievijai, jau iepriekš kaitējis Čehijas nacionālajām interesēm un atstādināms no amata.
Tajā pašā laikā daļa apskatnieku šaubās, vai ar pašreizējo parlamenta sastāvu izdotos savākt vajadzīgo balsu vairākumu konstitucionālās lietas uzsākšanai.
Šajā Čehijas parlamentā sasaukumā liela ietekme ir kreisajiem spēkiem, turklāt nav mazums tādu, kas uzskata, ka apsūdzēt Zemanu valsts nodevībā ir pārspīlējums.
Zemans tomēr ir vistautas vēlēts prezidents.
Taču šoruden valstī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kuras, kā prognozē, pamatīgi mainīs pašreizējo politisko spēku izkārtojumu. Tad iespējas vērsties pret Zemanu var kļūt daudz reālākas.
