Krēsla gatavošana soli pa solim 2
Krēsla karkasu stiprina ar skrūvēm. Vispirms no resnām klūgām izgatavo krustu, ko liks pie priekšējām kājām. Pēc tam darina mazāku krustu, kas būs pie aizmugures kājām, kopā ar atzveltnes loku. Lai visi krēsli būtu vienāda izmēra, meistars no dēļiem sanaglojis šablonu, kurā ievieto krēsla kājas. Tad topošā mēbele stāv stabili, bet darbs veicas ātrāk un vieglāk.
Lejasdaļā krēsla kājas savieno ar taisnām klūgām, sastiprina arī krusteniski, lai izstrādājums būtu izturīgāks. “Ļoti dūšīgam cilvēkam jātaisa platāks krēsls, arī sēdeklim vajadzēs resnākas klūgas, lai nesalūztu. “Ēriks arī atceras, ka reiz kāds smags sēdētājs krēslu salauzis.
No resnām klūgām, izliecot tās slaidā lokā, veido roku balstus. Kad karkass gatavs, ar smalkām nagliņām piestiprina tievākas klūdziņas, kas veidos sēdekļa daļu un atzveltni. Lai klūdziņas naglojot nesabojātu, caurumiņus izurbj ar maza diametra urbi, ieliek nagliņas un pienaglo pie karkasa. Kad tas padarīts, klūgām liekos galus nogriež.
Gatavo krēslu meistars apstrādā ar bezkrāsainu koksnes aizsardzības līdzekli Pinotex Base. Uzklāšana ar otiņu prasītu daudz laika, tādēļ Ēriks izmanto pulverizatoru un elektrisko kompresoru. Kad pirmā kārta nožuvusi, nopūš otrreiz. Vai, pūšot ar kompresoru, daļa līdzekļa nepazūd? – Tā ir, taču ar to jāsamierinās, – atzīst meistars. Šos zudumus atsver ietaupītais laiks. Darba racionalizēšanai vienā reizē nopūš vairākus izstrādājumus.
“Strādājot brīvajos brīžos, nedēļas laikā varu izgatavot vienu krēslu,” rēķina Blūma kungs. Šādus krēslus var izgatavot arī no nemizotām lazdu klūgām. Jauni tie ir ļoti skaisti, jo lazdas mizai raksturīgs bronzas spīdums, taču pēc trim četriem gadiem miza vietām var sākt lobīties.
Telpās klūgu krēsli kalpos daudzus gadus. Vasarā tos var iznest arī dārzā, tikai jāsargās, lai lietū nesamirkst, jo tad klūgas sāk melnēt. Pēc kādiem pāris gadiem krēslu der atkārtoti apstrādāt ar Pinotex Base. Pasēdēšanai dārzā Ēriks darina vienkāršākus salokāmus krēslus no priedes dēļiem.
