Ciemos Piebalgā, kur no klūgām un zariem top skaisti atpūtas krēsli 2
Kārtīgs un čakls saimnieks izmanto visu, pat grāvmalās augošos kārklus. Piebaldzēns ĒRIKS BLŪMS Jaunpiebalgas pagasta “Uzvaras Kalnā” no kārklu klūgām un šmaugiem lazdu zariem gatavo skaistus atpūtas krēslus.
Ērikam Blūmam ir 67 gadi, taču acīs nebēdnīgs mirdzums un dzīvesprieks. Visu mūžu nācies smagi strādāt, bet meistars par to nesūrojas. Kolhoza laikos bijis šoferis, traktorists un kombainieris. Vienkāršās lauku mājas ar lepno nosaukumu “Uzvaras Kalns” abi ar sievu Ilzi nopirkuši 1974. gadā. Jaunajos laikos bijuši vieni no pirmajiem Breša zemniekiem.
Amatnieka gēns laikam mantots no senčiem. Jau senatnē piebaldzēni piepelnījušies ar šādiem darbiem, jo liesā zeme nespēja nodrošināt ģimenei iztiku. Dzīvespriecīgā meistara darbnīcā top skaisti klūgu krēsli, saliekamie koka krēsli dārzam un māju zīmes.
Klūgu netrūkst
Līdzīgus krēslus Latvijā darina vairāki meistari. Ēriks vienu tādu nopircis, izpētījis, izmērījis un mēģinājis pats izgatavot. Pirmais iznācis tā ne visai, bet nākamais jau bijis pieņemams. Atradis arī paņēmienus, kā darbu racionalizēt.
Kārklu klūgas griež rudenī, kad lapas nobirušas. Izvēlas jaunas un taisnas atvases. Vajag tikai pastaigāt pa grāvmalām, kur tādas mantas netrūkst. Visresnākās, apmēram 4 cm diametra, klūgas noder krēsla kājām. Karkasu veido no apmēram 2 cm diametra klūgām, bet šmaugas un līdzenas, kam apmēram 1 cm diametrs, der krēsla atzveltnei.
Klūgas varētu griezt arī pavasarī, kad miza viegli lobās, taču tad tās klātas ar glumu kārtiņu un kļūst tumšas. Rudenī grieztajām mizu ir grūtāk nokasīt, toties klūgas ir skaisti baltas.
“Visvairāk laika aizņem mizošana,” secina meistars. Resnākās klūgas ar nazīti nomizo jau rudenī, bet smalkās – tieši pirms stiprināšanas. “Jāstrādā uzmanīgi, lai neiegrieztu kokā, citādi lokot iegriezuma vietā klūga pārlūzīs!” amatnieks dalās pieredzē.