Olafs Zvejnieks: Trīs kļūdas, ko valdība pieļāva atbalsta pasākumos uzņēmējdarbībai 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labāk vēlu nekā nekad – arī šādi var novērtēt iepriekšējā nedēļā valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus uzņēmējdarbībai Covid-19 krīzes otrā viļņa laikā.
Vienlaikus tos var vērtēt arī kā netiešu atzīšanos par līdz šim pieļautajām kļūdām šajā jomā. Kādas tās ir?
Skaidrs, ka par pašu būtiskāko līdz šim pieļauto kļūdu jāatzīst prasība pilnībā apturēt uzņēmuma darbu, ja uzņēmums saņem dīkstāves pabalstus. Tā bija neelastīga un grūti kontrolējama prasība un tika asi kritizēta jau pavasarī.
Kā stāstīja kāds tekstiluzņēmuma vadītājs, tad, saņemot pieprasījumu no Vācijas aizsūtīt ražojumu paraugus, viņam bija jāpārkāpj likums, lai ataicinātu uz darbu darbinieku, kas šādus paraugus spēja sagatavot.
Ņemot vērā, ka valsts mērķis ir ļaut uzņēmējiem strādāt, ja tāda iespēja ir, nevis piespiedu kārtā nīkt mājās, skaidri saskatāms šādas pārlieku kontrolējošas pieejas greizums.
Valdības jaunā pieeja ar dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām ir daudz elastīgāka – tā ļauj gan pilnībā apturēt uzņēmuma darbu, kā tas notiek krīzes smagāk skartajās nozarēs kā viesmīlībā un tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā, skaistumkopšanā, gan arī apturēt to tikai daļēji – abos gadījumos ir iespējams saņemt valsts atbalstu.
“Mēs jau kopš pavasara cīnījāmies par daļējās dīkstāves atļaušanu,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, atzinīgi vērtējot valdības veikumu.
Otra kļūda, kuru valdība atzinusi, ir daudzie ierobežojumi dīkstāves pabalstu piešķiršanā.
Jāatgādina, ka toreiz pabalstus izmaksāja, ja uzņēmumam bija ieņēmumu samazinājums par 30% vai samazinājums tikai par 20%, bet tad bija jāizpilda kāds no trijiem papildu kritērijiem – noteikts eksporta apjoms, algu apjoms vai ieguldījumu apmērs pamatlīdzekļos.
Šie papildu kritēriji būtiski ierobežoja dīkstāves pabalsta saņēmēju loku. Valdības jaunā pieeja ir maksāt visiem, kas pieprasa, ja vien uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 20%, bez jebkādiem papildu kritērijiem.
Cerams, ka šoreiz rezultāti būs labāki – pavasarī atbalstam tika piešķirti 100 miljoni eiro, taču uzņēmumi un darbinieki dažādo ierobežojumu dēļ spēja saņemt tikai 53 miljonus.
Cerams, ka šoreiz valsts atbalsts nonāks ne tikai pie lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem, bet arī pie vidējā un mazā biznesa, kas pavasarī bieži sūdzējās, ka nespējot saņemt dīkstāves pabalstus, kā arī pie uzņēmumiem reģionos, kuriem bieži vien atbalstu liedza pārāk augstas vidējo algu prasības.
Trešā kļūda, kas labota, ir nepietiekami augstie dīkstāves pabalsta griesti – pavasarī tie bija vien 700 eiro, kas augstāk apmaksātiem darbiniekiem bezdarbnieka pabalstu padarīja par pievilcīgāku alternatīvu.
Tagad tiek pieļauts, ka pabalsta augšējā robeža būs 1000 eiro, cerams, ka tas vismaz daļēji risinās problēmu, neliekot uzņēmējam lauzīt galvu par to, kā noturēt uzņēmumā vērtīgākos darbiniekus.
Tāpat Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš teic, ka atzinīgi vērtējama dažādu sīku ierobežojumu atcelšana, piemēram, tādu, kuru dēļ pavasarī daudzi darbinieki ar vairākām darba vietām nespēja kvalificēties atbalstam.
Tas attiecās uz darbiniekiem, kas apvienoja algoto darbu ar pasniedzēja pienākumiem vai darbu kādā mikrouzņēmumā – viņiem tika izvirzītas absurdas prasības rakstīt atlūgumu kādā no darba vietām, kas situācijā, ja algotais darbinieks bija arī vienīgais mikrouzņēmuma darbinieks, bija vienkārši neiespējami. Tagad šī kļūda labota.
Kopumā valsts pieeja atbalstam krīzes otrajā vilnī vērtējama kā daudz elastīgāka un vairāk atbalstoša, mazāk orientējoties uz kontroli un pārbaudēm.
No kļūdām mācās, bet tādas varēja arī nepieļaut, paskatoties, kas tiek darīts kaimiņvalstīs, un ieklausoties uzņēmēju balsī.
